Nozares pārstāvji brīdina: Eiropa zaudē vadošo lomu biomedicīnas inovācijās
Eiropa 20. gadsimta 90. gados bija pasaules līdere jaunu zāļu izstrādē, taču šo pozīciju vispirms zaudēja ASV, bet līdz 2024. gadam arī Ķīnai. Sponsorēts viedokļraksts aicina ES steidzami stiprināt regulējumu un stimulus, lai saglabātu konkurētspēju farmācijas nozarē.
Eiropas Savienība pēdējo divu gadu desmitu laikā ir zaudējusi būtisku daļu no sava īpatsvara pasaules farmācijas pētniecības un attīstības investīcijās, vēsta sponsorēts viedokļraksts izdevumā Politico Europe. Arī klīnisko pētījumu skaits Eiropā ir krities. Ja 90. gados Eiropa bija līdere jaunu medikamentu ieviešanā tirgū, tad nākamajā desmitgadē šo lomu pārņēma ASV, bet līdz 2024. gadam vadību pārņēmusi arī Ķīna.
Riski nākotnes medicīnai
Raksta autore norāda, ka īpaši satraucoši ir attīstības tempi jomās, kas veidos medicīnas nākotni — uzlaboto terapiju, personalizētās ārstniecības un ģenētisko slimību un onkoloģijas risinājumu jomā. Šīs tehnoloģijas arvien vairāk tiek attīstītas ārpus Eiropas, kas nozīmē zināšanu, kvalificētu darba vietu un iespēju zudumu Eiropas iedzīvotājiem.
Pandēmija esot skaidri parādījusi, cik riskanti ir paļauties uz ārējām piegādes ķēdēm būtisku medicīnas produktu jomā, tāpēc farmācijas nozare tagad tiek uzskatīta par stratēģiski svarīgu Eiropas konkurētspējai un drošībai.
ASV pievilcība un Spānijas piemērs
Daļu no Eiropas zaudētās pievilcības skaidro ar ASV lielāko tirgus daļu un spēcīgākiem inovāciju stimuliem, kā arī jaunām iniciatīvām, kas vērstas uz vietējās ražošanas stiprināšanu un investīciju piesaisti. Autore uzsver, ka zāļu izstrāde aizņem 10 līdz 15 gadus, tāpēc uzņēmumiem nepieciešams paredzams regulējums un tiesiskā noteiktība.
Kā piemēru raksts min Spāniju — tā ir Eiropas ceturtā lielākā farmācijas tirgus dalībniece un līdere klīnisko pētījumu jomā, taču pacienti tur joprojām pārāk ilgi gaida piekļuvi apstiprinātām ārstniecības metodēm.
Aicinājums rīkoties
Viedokļraksta autore aicina politikas veidotājus steidzami aizsargāt un atalgot inovācijas, mazināt šķēršļus ātrākai piekļuvei ārstniecībai un stiprināt Eiropas rūpniecisko un pētniecisko bāzi. Īpaša nozīme tiekot piešķirta gaidāmajam Eiropas Biotehnoloģiju likumam, kā arī mākslīgā intelekta un Eiropas Veselības datu telpas potenciālam paātrināt pētniecību, ja tos papildina mūsdienīgs regulējums.
