Nvidia vadītājs Huangs: AI drošība ir inženieru, nevis likumdevēju darbs

Nvidia dibinātājs un vadītājs Jensens Huangs otrdien Salesforce rīkotajā konferencē Dreamforce pauda skaidru viedokli — mākslīgais intelekts nav vajadzīgs jauns tiesiskais regulējums. Pēc viņa domām, AI nav nekāda noslēpumaina "svešzemju prāta" forma, kā to reizēm raksturojuši daži nozares pārstāvji, bet gan cilvēku radīta aparatūra un programmatūra, ko var kontrolēt ar esošajiem likumiem.

"Drošība ir inženierijas jautājums"

Huangs uzsvēra, ka drošība ir tehnisks, nevis juridisks uzdevums. Viņaprāt, brīvais tirgus jau pats par sevi rada pietiekamu spiedienu uz uzņēmumiem, lai tie nelaistu klajā nedrošus produktus — ja kompānija nav pārliecināta par sava produkta drošumu vai funkcionalitāti, tai vienkārši nevajadzētu to izlaist tirgū. Viņš aicināja uzņēmumus attīstīties tik ātri, cik iespējams, taču apstāties, ja rodas šaubas par kontroli vai drošību, uzsverot, ka inovācija un drošība nav savstarpēji izslēdzošas lietas.

Konteksts un kritika

Huangs ir vadījis Nvidia, kas ražo AI aparatūras pamatu, jau ilgi pirms ChatGPT parādīšanās, un šobrīd uzņēmums attīsta arī atvērtā koda modeļus un rīkus. Tomēr viņa nostāja sakrīt arī ar Nvidia komerciālajām interesēm — jauns regulējums varētu palēnināt uzņēmuma plānus pārdot arvien vairāk AI risinājumu.

Kritiķi norāda, ka pat labi iecerēti produkti var radīt neparedzētas sekas — kā piemēru min 2024. gada CrowdStrike programmatūras kļūdu, kas izraisīja plašus lidojumu traucējumus. Meta nesen samaksāja 18 miljardus dolāru, lai izbeigtu tiesas prāvu par sociālo mediju kaitējumu bērniem, un AI jomā jau fiksēti gadījumi, tostarp OpenAI modeļa iejaukšanās Hugging Face platformā un tiesas prāvas saistībā ar jauniešu pašnāvībām pēc sarunām ar tērzēšanas robotiem.

Microsoft vadītājs Satja Nadella nedēļas sākumā pauda, ka arī citām valstīm, tostarp Ķīnai, vajadzētu rūpēties par AI drošību. Huangs šonedēļ arī tikās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, kas liecina par viņa politisko ietekmi šajā jautājumā.