Odesas ekologs: Krievijas triecieni kuģiem nodara jūrai lielāku postu nekā Ukrainas uzbrukumi tankkuģiem

Odesas eksperts, hidrobiologs un Nacionālā ekoloģijas centra Odesas nodaļas vadītājs Vladislavs Baļinskis jau vairākus gadus dokumentē, kā Krievijas karš pret Ukrainu ietekmē Melnās jūras ekosistēmu. Viņš personīgi bija liecinieks jūlija uzbrukumam kravas kuģim "Golden Leo", ko Krievija apstrādāja ar trim spārnotajām raķetēm netālu no Odesas — bojā gāja desmit cilvēku, tostarp ukraiņu locis. Nedēļu vēlāk kuģis apgāzās un nogrima Odesas līcī ar labību tilpnēs, radot risku jūras piesārņojumam.

Eļļa un nafta jūrā

Baļinskis norāda, ka pēdējos divos gados fiksējis vismaz četrus lielus piesārņojuma gadījumus. Pērn decembrī Krievijas trieciens pa augu eļļas rezervuāriem izraisīja 60 kvadrātkilometru lielu naftas plankumu gar Odesas krastu, kas nogalināja putnus un piesaistīja brīvprātīgos to glābšanai. Eksperts uzsver, ka eļļa dažos aspektos videi kaitīgāka par mazutu. Papildu problēmu rada Krievijas mazo tankkuģu loģistika caur Azovas jūru, kā arī 2024. gada decembrī avarējušie tankkuģi Kerčas šaurumā, no kuru vrakiem mazuts turpina izplūst vēl šogad, sasniedzot pat Tuzlas limānu nacionālo parku 600 kilometru attālumā.

Kahovkas HES katastrofa un delfīnu bojāeja

Par smagāko kara sekām videi Baļinskis dēvē 2023. gada Kahovkas HES uzspridzināšanu, kuras ietekme uz Dņepras–Buhas limāna ekosistēmu esot neatgriezeniska, lai gan applūdinātās teritorijas pamazām atjaunojas ar mežiem un pļavām. Kopš 2022. gada Melnajā un Azovas jūrā gājuši bojā gandrīz 100 tūkstoši delfīnu — daļēji tāpēc, ka militārie sonāri un sprādzieni traucē to eholokāciju. Jūrā nonāk arī bezpilota lidaparātu atlūzas, mīnas un munīcija, kas apgrūtinās jūras dibena atmīnēšanu pēc kara.

Neredzamie bojājumi zemei

Mazāk zināma, bet, pēc Baļinska domām, smagākā seka ir fosfora munīcijas radītais kaitējums augsnei gar frontes līniju — tā iznīcina auglīgo humusa slāni un tajā dzīvojošos organismus, mainot pašu augsnes struktūru. Bez cilvēka iejaukšanās šīs teritorijas nespēs dabiski atjaunoties un, visticamāk, pārvērtīsies par tuksnesi.