Ogres deputāts Helmanis pēc brauciena uz Ukrainu aicina Latviju vienoties un gaida spēcīgu ārlietu ministru

Ogres novada pašvaldības deputāts un bijušais Ogres mērs Egils Helmanis pēc atgriešanās no brauciena uz Ukrainu sociālajos tīklos dalījies ar secinājumiem par kara norisi, Rietumu politiku un Latvijas gatavību. Viņš uzskata, ka Latvija atrodas krustcelēs, un vienlaikus aicina jauno valdību, kas šobrīd top Kulberga vadībā, izraudzīties starptautiski ietekmīgu ārlietu ministru.

Novērojumi par karu

Helmanis norāda, ka ukraiņi, lai arī Krievijas karaspēkam ir lielāks dzīvā spēka un tehnikas apjoms, spēj noturēt fronti un atsevišķās vietās pat atspiest iebrucējus. Viņaprāt, tāpēc, ka Krievija kaujaslaukā nevar gūt pārsvaru, tā pastiprina uzbrukumus civiliedzīvotājiem, tostarp karavīru ģimenēm, cenšoties radīt paniku.

Politiķis pauž arī bažas par starptautisko politiku. Viņš apgalvo, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir ieguvis savā pusē arī ASV prezidentu, un uzskata, ka jebkādi darījumi ar kara noziedznieku apdraud kara noziegumu tiesas jurisdikciju. Helmanis teic, ka Latvija nenovērtē laika nopietnību, un min, ka Kremlis vēlas panākt NATO spēku aiziešanu no Baltijas valstīm un Polijas.

Prasības jaunajai valdībai

Par iekšpolitiku Helmanis stāsta, ka Kulbergs viņam rada nelielas cerības. Viņš uzsver, ka Latvijai sen nav bijis ārlietu ministra vai prezidenta ar autoritāti ārvalstu partneru acīs, un kā piemēru min bijušo prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, kaut arī viņai pārmetams brauciens uz 9. maija svinībām. Pēc Helmaņa domām, Kulbergam jāatrod labākais iespējamais kandidāts ārlietu ministra amatam.

Aicinājums vienoties

Ieraksta noslēgumā Helmanis atzīst, ka laiks ir sarežģīts, taču to var pārdzīvot, ja sabiedrība kļūs vienotāka. Viņš min, ka tikai 37% ir gatavi aizstāvēt savu valsti. Par vēl vienu apdraudējumu viņš dēvē zemo dzimstību un saista to ar viendzimuma partnerattiecību atbalstu. Viņaprāt, krustcelēs vēl ir iespējams kaut ko mainīt un vienoties par galveno.