Oktobrī akciju tirgus kritums skāra tehnoloģiju uzņēmumus un attīstības valstis

Oktobrī pasaules finanšu tirgos bija nevienmērīga aina: tehnoloģiju uzņēmumu un attīstības valstu akcijas kritās, bet attīstīto valstu akciju indekss mēneša laikā eiro izteiksmē pieauga par 1,0 %. Tirgus pārskats, ko publicējis ekonomikas laikraksts "Dienas Bizness", rāda, ka investoru noskaņojumu ietekmēja gan bažas par mākslīgā intelekta nozares finansēšanu, gan politiski notikumi atsevišķās valstīs.

Centrālās bankas pauzē

ASV, eirozonas un Japānas centrālās bankas oktobrī saglabāja procentu likmes nemainīgas pēc kopīgas likmju paaugstināšanas iepriekšējā mēnesī, kas sekoja ilgstošai pauzei. Mēneša laikā gan ilgtermiņa, gan īstermiņa procentu likmes samazinājās. Riskantākajos obligāciju segmentos spiediens tomēr pieauga.

Francijas valdības obligāciju cenas kritās protestu laikā, kad iedzīvotāji pieprasīja lielāku finansējumu izglītībai un pauda neapmierinātību ar mājokļu pieejamību. Valsts parāds pārsniedz 119 % no iekšzemes kopprodukta, tāpēc fiskālā rīcības brīvība ir ļoti ierobežota. Augsta ienesīguma obligāciju cenas samazinājās arī bažu dēļ par mākslīgā intelekta nozares finansējuma vajadzībām. Uzņēmuma CoreWeave aizņēmuma izmaksas mēneša vidū pārsniedza 15 %, kamēr vasarā investori bija apmierināti ar 9 % ienesīgumu. Augsta ienesīguma eiro obligāciju indekss mēnesī nokritās par 1,1 %, bet plašais eiro obligāciju indekss pieauga par 1,6 %.

Akciju tirgi

Dienvidkorejas tehnoloģiju uzņēmumu Samsung un SK Hynix akcijas kritās attiecīgi par 17 % un 20 %, un valsts KOSPI indekss oktobra vidū sasniedza gada zemāko līmeni. Alphabet, Google mātesuzņēmums, paziņoja par ieņēmumu pieaugumu un peļņu uz akciju, kas bija zemāka par gaidīto; tā akcijas vienas dienas laikā noslīdēja par 12,6 %, kas pēc Bloomberg datiem ir lielākais dienas kritums uzņēmuma vēsturē.

Indonēzijas akciju indekss samazinājās aptuveni par 16 %, kad indeksu sniedzējs MSCI paziņoja, ka pārskata valsts klasifikāciju un varētu to pārcelt no attīstības tirgu uz atsevišķu tirgu kategoriju. Tas varētu mazināt pasīvo investīciju plūsmu. Brazīlijā pēc kreisi noskaņotā prezidenta Luisa Inasiu Lulas da Silvas uzvaras vēlēšanās un ceturtā termiņa sākuma IBOVESPA indekss mēneša laikā zaudēja 9,9 %. Attīstības tirgu akciju indekss eiro izteiksmē noslīdēja par 6,4 %.

Zelts eiro izteiksmē pazeminājās aptuveni par 4 %, bet Bitcoin – par aptuveni 7 %. Abi aktīvi no gada sākuma atpaliek līdzīgā apjomā.