Okupācijas laikā Tallina un Viļņa bija tuvu ātrgaitas tramvajam, Rīga – metro

Padomju okupācijas gados Baltijas galvaspilsētās tika izstrādāti ambiciozi sabiedriskā transporta projekti. Saskaņā ar Delfi rakstu, Tallinā un Viļņā bija paredzēts ātrgaitas tramvajs, bet Rīgā – metro. Šie plāni atspoguļoja toreizējo pilsētplānošanas praksi, kurā pilsētām ar miljonu iedzīvotāju tika būvēts metro, bet pilsētām ar pusmiljonu – vieglais metro. Tomēr realitātē pusmiljons iedzīvotāju negarantēja vieglā metro izbūvi – biežāk tika apsvērti lētāki risinājumi, piemēram, ātrgaitas tramvajs.

Tallinā bija plānots ātrgaitas tramvajs, kas savienotu Lasnamē, Mustamē, Ēismē un pilsētas centru. Šī sistēma būtu bijusi lētāka par metro, bet jaudīgāka par parastu tramvaju. Liecības par šo projektu joprojām redzamas – Tallinas Lāgnas šosejas vidū atrodas neparastas pieturvietas, kas daudziem šķiet padomju pilsētplānošanas dīvainība. Šis tramvajs būtu pamatīgi mainījis Tallinas sabiedriskā transporta veidolu.

Rīgā savukārt tika plānots pazemes vilciens – metro. Lai gan projekts netika īstenots, tas būtu transformējis pilsētu līdzīgi kā metro mainīja Maskavu. Rakstā minēts, ka arī citās padomju pilsētās, piemēram, Tbilisi, metro tika būvēts pat tad, ja iedzīvotāju skaits bija mazāks par miljonu.

Kopumā šie plāni liecina par to, ka Baltijas galvaspilsētas okupācijas gados bija tuvu lieliem infrastruktūras projektiem, kas tomēr palika tikai uz papīra.