Orangutani dod priekšroku ēdienam, kas saistīts ar smieklu skaņām
Pētījums ar sešiem nebrīvē dzīvojošiem orangutaniem liecina, ka dzīvnieki augstāk vērtē ēdienu, kas bija saistīts ar savu sugas pārstāvju smiekliem. Zinātnieki uzskata, ka emocionālais stāvoklis mācīšanās brīdī ietekmē vēlākās izvēles.
Zinātnieki, kas pētīja nebrīvē turētus orangutanus, secinājuši, ka šie cilvēkveidīgie pērtiķi augstāk vērtē ēdienu, ja pirms tā meklēšanas dzirdējuši citu orangutanu smieklus. Pētījums publicēts žurnālā Biology Letters, un tas liecina, ka dzīvnieku pārtikas izvēli ietekmē tas, vai citi šķiet pavadām laiku jautri.
Darba vecākā autore Ērika Kārtmila, Indiānas Universitātes antropoloģijas un kognitīvo zinātņu profesore, skaidroja, ka pētījums ir daļa no plašāka projekta. Tajā mēģina noskaidrot, vai dzīvnieki izjūt prieku un kā šīs emocijas ietekmē izziņu un mācīšanos. Pēc viņas teiktā, cilvēku pētījumi rāda, ka emocijas būtiski ietekmē racionālu domāšanu, un zinātnieki šo ideju vēlējās attiecināt arī uz dzīvniekiem.
Kā norisinājās eksperiments
Pētījumā piedalījās seši orangutani no divām zooloģiskajām iestādēm. Vispirms tos iemācīja meklēt kārumus bļodās. Pēc tam katram dzīvniekam parādīja divas bļodas: vienā zem nekaitīgas vielas, piemēram, sūnām vai zāģu skaidām, bija paslēpts kārums, bet otrā atradās cits materiāls bez ēdiena.
Tieši pirms bļodu parādīšanas dzīvniekiem atskaņoja ierakstu: vai nu orangutanu rotaļu un smieklu skaņas, vai vides skaņas, piemēram, vēju. Ieraksta veids bija atkarīgs no tā, kura no divām vielām tajā dienā tika izmantota ēdiena pārklāšanai.
Piektajā dienā orangutaniem iedeva divas bļodas, kurās abās bija kārums zem vienas no abām vielām, un lika izvēlēties. Vairāku mēģinājumu rezultāti parādīja, ka kopumā pērtiķi biežāk izvēlējās bļodu ar vielu, kas bija saistīta ar smieklu skaņu. Četriem no sešiem dzīvniekiem priekšroka bija skaidri izteikta.
Ko tas var nozīmēt
Kārtmila norādīja, ka priekšroka varētu izskaidroties ar to, ka smiekli radīja pozitīvāku emocionālo stāvokli brīdī, kad dzīvnieki mācījās saistīt vielu ar ēdienu. Viņasprāt, svarīgs var būt ne tikai atlīdzības daudzums vai biežums, bet arī dzīvnieka stāvoklis mācīšanās laikā.
Varwikas Universitātes primatologs un evolucionārais psihologs Adriano Lameira, kas pētījumā nepiedalījās, rezultātus nosauca par aizraujošiem.
Kārtmila uzskata, ka atklājumi varētu noderēt arī cilvēkiem, tostarp izglītībā. Viņa norādīja, ka skolēni, iespējams, mācās līdzīgā tempā neatkarīgi no garastāvokļa, taču labā noskaņojumā apgūto informāciju varētu vērtēt augstāk. Tas varētu palīdzēt saprast, kāpēc kādai informācijai uzticas vairāk vai kāpēc skolēni izvēlas turpināt konkrētus mācību priekšmetus.
