Osteoloģijas muzejs Jelgavā glabā vairāk nekā 100 gadus vecu dzīvnieku skeletu kolekciju
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē darbojas Osteoloģijas muzejs, kurā apskatāmi gan Latvijas, gan eksotisku dzīvnieku skeleti, un tas ir atvērts arī apmeklētājiem, iepriekš piesakoties.
Jelgavā, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Veterinārmedicīnas fakultātē, atrodas Osteoloģijas muzejs, kas dibināts 1919. gadā līdz ar fakultātes izveidi Rīgā. 1964. gadā fakultāti un līdzi arī muzeja kolekciju pārcēla uz Jelgavu. Muzeja krājumā ir vairāk nekā 200 eksemplāru, tostarp senākais – taura galvaskauss ar ragiem no 1.–2. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras.
Muzeja direktore, veterinārmedicīnas doktore un docente Astra Ārne stāsta, ka kolekcija pamatā veidota no Latvijas dzīvnieku skeletiem, bet vēlāk papildināta arī ar eksotisku dzīvnieku paraugiem, kas iegūti sadarbībā ar Rīgas Zooloģisko dārzu. Starp neparastākajiem eksponātiem ir vaļa skelets, ko Baltijas jūra izskaloja pie Skultes, kā arī leduslāča, žirafes, bruņurupuča un ķengura skeleti.
Viens no iespaidīgākajiem stāstiem ir par cirka ziloņiem – Pirmā pasaules kara laikā tos nogādāja Rīgas zoodārzā, bet, nespējot tos pabarot, ziloņus nācās likvidēt. Viena skeletu saņēma muzejs, bet otru – Latvijas Universitāte. Tāpat muzejā atrodams nīlzirga galvaskauss, kurš gājis bojā pēc tenisa bumbiņas norīšanas.
Muzejs ir mācību un zinātniskā krātuve, ko galvenokārt izmanto veterinārmedicīnas studenti, lai pētītu dzīvnieku anatomiju. Taču tas ir pieejams arī plašākai sabiedrībai – skolēnu grupām un interesentiem, iepriekš piesakoties pa tālruni. Muzeju naktī 2023. gadā muzeju apmeklēja gandrīz 500 cilvēku.
Ārne atzīmē, ka pēdējos gados Latvijā konstatētas jaunas dzīvnieku sugas, piemēram, zeltainais šakālis un Amerikas sarkanie bruņurupuči, kas spēj izdzīvot savvaļā. Tomēr neviena zīdītāju suga no Latvijas nav izzudusi.
Muzeja kolekcijā nav cilvēka skeleta, bet, ja tāds būtu, tas palīdzētu salīdzināšanai. Daļa eksponātu, piemēram, trīspadsmit skeleti, šobrīd deponēti Latvijas Nacionālajā dabas muzejā. Muzejs aktīvi sadarbojas arī ar Jauno Rīgas teātri un mākslas projektiem, kur tiek izmantoti tā materiāli.
