Ostu uzturēšanai 'izdzīvošanas režīmā' vajadzīgi miljoni eiro

Trešdien pēc Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdes satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV) paziņoja, ka ostu infrastruktūras uzturēšana tā dēvētajā izdzīvošanas jeb saglabāšanas režīmā prasīs miljoniem eiro. Precīzi aprēķini varētu būt zināmi septembra otrajā pusē vai oktobra sākumā, jo vēl nav pilnībā skaidra dzelzceļa ietekme – dati ir tikai par pirmo pusgadu.

Padomē diskutēja par iespēju finansēt ostu infrastruktūru no valsts budžeta, ja ostu ieņēmumi nav pietiekami. Finanšu ministrs Māris Kučinskis (AS) norādīja, ka pašlaik notiek sarunas par ilgtermiņa kredītu pagarināšanu, bet papildu dotācijas vēl netiek izskatītas, jo jāatrod finansējuma avoti.

Kozlovskis atzīmēja, ka dzelzceļa kravu apjoms turpina kristies, tāpēc tiek meklēti kompensējoši mehānismi, tostarp autokravu pārvirzīšana uz dzelzceļu, kā arī militārās mobilitātes risinājumi. Viņš uzsvēra, ka infrastruktūra jāuztur, lai tā nesāktu brukt, jo atjaunošana būtu daudz dārgāka.

Kučinskis raksturoja situāciju kā totālu krīzi, kas varētu veicināt plašāku sadarbību starp Latvijas dzelzceļu, ostām un Aizsardzības ministriju. Eiropas Komisijā tiek pārrunāta Latvijas specifiskā situācija tranzīta nozarē, kas ir arī drošības jautājums.

Padome apsprieda arī ostu attīstības programmas nepieciešamību. Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Andulis Židkovs norādīja, ka jāizlemj, vai izstrādāt atsevišķu programmu vai iekļaut to Transporta attīstības pamatnostādnēs. Vienkāršākais risinājums būtu lūgt valsts finansējumu, taču jāizvērtē, vai valsts to var atļauties.

Tāpat tika apspriesti grozījumi Ministru kabineta noteikumos par Latvijas Jūras administrācijas maksas pakalpojumu cenrādi, kas paredz mainīt navigācijas maksas metodiku, kas nav pārskatīta kopš 2017. gada. Kaimiņvalstis jau ir modernizējušas savas sistēmas, bet Latvijas sistēma ir novecojusi.

Jau iepriekš tika ziņots, ka pērn Latvijas ostās pārkrāva 34,281 miljonu tonnu kravu – par 4,8% mazāk nekā 2024. gadā.