Otrais pensiju līmenis: privāta nauda vai sociālās apdrošināšanas sastāvdaļa?

Pensiju otrā līmeņa jautājums 2026. gadā atkal kļuvis par politiski aktuālu tēmu. Vairākas iniciatīvas, tostarp “ManaBalss” – kas jūnija vidū savākusi vairāk nekā 26 tūkstošus parakstu – un partijas “Latvija pirmajā vietā” likumprojekts (parakstu vākšana no 2026. gada maija līdz 2027. gada maijam), pieprasa brīvprātīgu iespēju izņemt uzkrāto kapitālu. Tiek apgalvots, ka šī nauda ir privāti uzkrājumi, kurus valsts nelikumīgi ierobežo. Tomēr faktiskā situācija ir sarežģītāka.

Saeima 1. aprīlī izskatīja kolektīvo prasību, bet gala lēmums netika pieņemts; jautājums atkārtoti nonāca dienaskārtībā 21. maijā, taču arī tad palika bez izšķiršanās. ZZS virzīja šaurāku priekšlikumu – atļaut uzkrājumus izmantot ārstēšanai, taču pēc valdības maiņas koalīcija par to nespēja vienoties.

Juridiskā būtība

Lai gan katra dalībnieka kontā VSAA tiek reģistrēts individuāls kapitāls, otrā līmeņa sistēma ir daļa no obligātās valsts pensiju apdrošināšanas. Likums fondēto pensiju definē kā daļu no vecuma pensijas. Latvijas Banka to raksturo kā obligātu valsts fondētu shēmu, atšķirībā no trešā līmeņa – privātas brīvprātīgas shēmas. Arī SVF pētījums Latvijas modeli dēvē par trīslīmeņu sistēmu, kur otrais līmenis ir obligāts.

Pašlaik no obligātajām sociālajām iemaksām 15 procentpunkti nonāk pirmajā līmenī, bet 5 – otrajā (iepriekš 6%, bet no 2025. līdz 2028. gadam spēkā pārejas likme 5%). Līdzekļi nav papildu privāts maksājums, bet gan daļa no vienotās sociālo iemaksu sistēmas.

Mantojuma noteikumi

Kopš 2020. gada dalībnieks var iepriekš noteikt, kā rīkoties ar uzkrājumu nāves gadījumā. Līdz 2026. gada aprīlim izvēli paziņojuši 43% dalībnieku; no tiem 82% izvēlējās mantojumu saskaņā ar Civillikumu. Mantinieks var saņemt izmaksu vai pievienot mantojumu savam otrajam līmenim. Kapitālam, kas uzkrāts līdz 2019. gada beigām, ir spēkā 80/20 sadalījums (20% nonāk speciālā budžetā).

Konstitucionālie aspekti

Satversmes tiesa 2025. gada lietā par pagaidu likmes samazinājumu atzina, ka sociālo tiesību jomā 109. pants nodrošina plašāku aizsardzību nekā 105. pants (īpašuma tiesības). Tiesa ierosināja lietu pēc 1. un 109. panta, bet ne pēc 105. panta, norādot, ka otro līmeni nevar uzskatīt par vienkāršu privātīpašumu.

Ekonomiskie argumenti

Latvijas Banka brīdina: ja ļautu priekšlaicīgi izņemt uzkrājumus, nākotnē rastos pensiju kapitāla deficīts. To kompensēt varētu, paaugstinot sociālo iemaksu likmi līdz 39% (pašlaik aptuveni 34%). Demogrāfiskā situācija pasliktinās: pašlaik uz vienu pensionāru ir 2,6 darbspējīgie, bet līdz 2060. gadam šis rādītājs varētu samazināties līdz 1,4. SVF arī norāda uz ilgtermiņa izaicinājumiem.

Vienlaikus jaunākie dati liecina par uzlabojumiem: akciju daļa portfeļos pieaugusi no ~33% līdz 65%, komisiju samazinājums ļāvis ietaupīt ~400 miljonus eiro, un Latvija pakāpusies uz 6. vietu OECD nominālās ienesīguma ziņā. Sistēma aptver vairāk nekā 1,3 miljonus dalībnieku un 10 miljardus eiro.

Secinājumi

Kampāņu sauklis “tā ir mana nauda” ir daļēji patiess – kapitāls ir individualizēts. Taču no tā neizriet tiesības to izmantot jebkurā brīdī. Otrais līmenis ir obligātās sociālās apdrošināšanas elements, nevis brīvi pieejams privāts uzkrājums. Tā priekšlaicīga izņemšana radītu ilgtermiņa deficītu, kas jāsedz no nodokļiem vai jāsamierinās ar zemākām pensijām.