Paaudžu maiņa Latvijas uzņēmējdarbībā: jauna domāšana, bet stikla griesti paliek

Latvijas uzņēmējiem netrūkst uzņēmības – katru gadu tiek reģistrēti aptuveni desmit tūkstoši jaunu uzņēmumu. Tomēr, kā liecina Ekonomikas ministrijas dati, 93% Latvijas uzņēmumu gada apgrozījums nepārsniedz vienu miljonu eiro. Tikai neliela daļa spēj regulāri investēt pētniecībā, produktu attīstībā un sekmīgi konkurēt starptautiski. OECD pētījumi norāda, ka izaugsmi kavē ne tik daudz ambīciju trūkums, cik produktivitātes izaicinājumi, kvalificēta darbaspēka deficīts un ierobežota inovāciju kapacitāte.

Paaudžu maiņa ienes izmaiņas uzņēmēju domāšanā. Jaunākās paaudzes uzņēmēji, kas savu biznesu sākuši pēdējā desmitgadē, biežāk jau no pirmās dienas orientējas uz globālu tirgu, piesaista investoru un izmanto akselerācijas programmas. Digitālās tehnoloģijas un start-up ekosistēma ir padarījusi starptautisku domāšanu par nepieciešamību. Vienlaikus šie uzņēmēji retāk ir gatavi upurēt dzīves kvalitāti biznesa vārdā – viņi vairāk domā par izaugsmes mērķi un jēgu.

Tomēr, kā uzsver Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Latvijā Jevgenijs Ivanovs, tikai ar domāšanas maiņu nepietiek. Lai uzņēmums spētu konkurēt starptautiski, nepieciešami trīs priekšnoteikumi: pieejams kapitāls, spēja palielināt ražošanas vai pakalpojumu jaudu un atbilstošas kompetences. Ja kāda no šīm sastāvdaļām trūkst, izaugsme apstājas neatkarīgi no ambīcijām. Eiropas Investīciju bankas aptaujas liecina, ka galvenie šķēršļi investīcijām Latvijā ir kvalificētu darbinieku trūkums, nenoteiktība un izmaksu pieaugums.

Paaudžu maiņa pati par sevi Latvijas uzņēmēju izaugsmes stikla griestus nesalauzīs. Tā var mainīt domāšanas veidu, taču izšķiroša būs vide – labāka piekļuve kapitālam, talantiem un zināšanām, kā arī eksporta un inovāciju veicināšana. Ja šie apstākļi tiks nodrošināti, jaunās paaudzes plašākais redzējums var kļūt par nozīmīgu Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēku.