Palantir vadītājs Kārps pēc rekordceturkšņa nosauc mākslīgā intelekta nozari par marksistisku

Palantir izpilddirektors Alekss Kārps pirmdien atkārtoti paudis bažas, ka vadošās mākslīgā intelekta laboratorijas nav pietiekami uzticamas korporatīvajiem klientiem. Uzņēmuma ceturkšņa vēstulē akcionāriem viņš norādījis, ka daudzi lielo valodas modeļu veidotāji — apzināti vai neapzināti — cenšas pārņemt savu domājamo partneru ražošanas līdzekļus. Kārps, kuram ir sociālās teorijas doktora grāds, sacīja, ka šajā biznesā jūtamas marksisma pieskaņas.

Palantir rezultāti liecina, ka mākslīgā intelekta uzplaukums uzņēmumam nācis par labu. Otrajā ceturksnī ieņēmumi sasniedza 1,9 miljardus ASV dolāru, kas ir par 93% vairāk nekā pirms gada, bet peļņa — 1,1 miljardu dolāru. Kārps uzsvēra, ka vienā ceturksnī gūtā peļņa pārsniedz iepriekšējā gada attiecīgā perioda kopējos ieņēmumus.

Telekonferencē ar Volstrītas analītiķiem Kārps turpināja skaidrot savu analoģiju, lietojot aizsardzības tehnoloģiju nozarei raksturīgu leksiku. Viņš vaicāja, vai uzņēmumi vēlas iegādāties nākotni, kurā darbs palīdz pretiniekiem uzvarēt, bet ieguvēji ir neliela cilvēku grupa, kas uzskata, ka viņiem pienākas visa valsts ražošana. Kārps kritizēja arī to, ka uzņēmumi maksā par simbolisku pašapmierināšanos, ļaujot modeļu izstrādātājiem pārņemt viņu intelektuālo īpašumu un zināšanas.

Viņa izteikumi saskan ar arvien izplatītāku kritiku, ko paudis arī Microsoft izpilddirektors Satja Nadella. Tā norāda uz uzņēmumiem, kas sadarbojušies ar Anthropic un OpenAI, kamēr šīs laboratorijas uzsākušas līdzīgus biznesus — no dizaina rīkiem līdz veselības aprūpei un zāļu izstrādei. Tomēr Palantir rezultāti liecina, ka strauji augošajā mākslīgā intelekta tirgū ir vieta visiem, un šos uzņēmumus nevajadzētu uzskatīt ne par varoņiem, ne ļaundariem.