Pamestā ābeļdārzā Latvijā atklātas pēdas, kas liecina par lāča vizīti pirms ziemas miega

Šis rudens Latvijā izvērties bagāts ar āboliem, bumbieriem un plūmēm, un šī pārpilnība kļuvusi par vieglu un uzturvielām bagātu barības avotu ne tikai cilvēkiem, bet arī savvaļas dzīvniekiem. Krītošie un pārgatavojušies augļi vilina meža iemītniekus arvien tuvāk apdzīvotām vietām, tostarp pamestiem dārziem, kur neviens vairs nerauga par ražas novākšanu.

Viena šāda vieta – pamests ābeļdārzs, ko dēvē par, iespējams, vienu no "lāčainākajām" vietām Latvijā, jo tur atrastas pēdas, kas liecina par vairāku meža zvēru, tostarp lāča, vizītēm. Apmeklējot dārzu kopā ar lāču pētnieku, konstatēts, ka pēc augļiem nākuši ne tikai lāči, bet arī citi meža iemītnieki, tostarp plēsēji.

DNS paraugs kā liecība

Ekspedīcijas laikā pētniekam izdevies iegūt lāča DNS paraugu, kas var noderēt turpmākiem pētījumiem par sugas izplatību un populācijas struktūru Latvijā. Šāda veida atradumi palīdz zinātniekiem labāk izprast, kā lāči un citi lielie plēsēji izmanto cilvēku tuvumā esošos resursus, īpaši rudenī, kad dzīvnieki intensīvi barojas, gatavojoties ziemas miegam.

Bagātīga barības bāze rudenī ir īpaši svarīga lāčiem, jo tā palīdz uzkrāt nepieciešamos tauku krājumus pirms vairāku mēnešu ilgā miega perioda. Pamesti augļu dārzi, kuros neviens vairs neievāc ražu, kļūst par dabiskiem barošanās punktiem, kas var pulcēt vairākas dzīvnieku sugas vienlaikus.