Parasportists Edijs Sīmanis izcīnījis sudrabu pasaules "Hyrox" čempionātā
Ventspilnieks Edijs Sīmanis šī gada "Hyrox" pasaules meistarsacīkstēs savā medicīniskajā grupā izcīnīja sudraba medaļu. Intervijā LETA viņš pastāstīja par šo populāro fitnesa sporta veidu un savu sagatavošanās procesu.

"Hyrox" pasaules meistarsacīkstēs sudraba medaļu savā medicīniskajā grupā izcīnīja 34 gadus vecais ventspilnieks Edijs Sīmanis. Sportists ir parasportists, kurš savulaik zaudējis plaukstu. Intervijā aģentūrai LETA viņš dalījās pieredzē par šo relatīvi jauno, taču strauji augošo sporta veidu.
"Hyrox" ir funkcionāls fitnesa formāts, kurā dalībnieki mijiedarbina astoņas spēka stacijas ar astoņiem kilometru gariem skrējieniem starp tām, kopumā mērot pilnu distancē pavadīto laiku. Sīmaņa mērķis ir distanci veikt ātrāk par vienu stundu.
No triatlona uz "Hyrox"
Sīmanis pie "Hyrox" nonāca pēc gadiem, kad nodarbojies ar triatlonu, jūtoties šajā sporta veidā izdedzis. Draugs pamanīja viņa fiziskos datus un triatlonā uzkrāto bāzi kā piemērotus jaunajam formātam. Pēc pirmās izmēģināšanas sporta zālē viņam sporta veids iepatikās, un jau pēc aptuveni diviem mēnešiem treniņu viņš startēja pirmajās sacensībās. Sīmanis uzsver, ka "Hyrox" ir pieejams jebkuram cilvēkam neatkarīgi no sagatavotības līmeņa, ja vien ir gatavs tam pievērsties pakāpeniski.
Treniņi, uzturs un atjaunošanās
Bāzes sagatavošanas periodā sportists nedēļā noskrien aptuveni 100 kilometrus, tuvojoties sacensībām, samazinot apjomu, bet paaugstinot intensitāti. Viņš uzsver skriešanas nozīmi, ko daudzi "Hyrox" entuziasti nepamatoti atstāj otrajā plānā, koncentrējoties tikai uz spēka stacijām. Liela uzmanība tiek pievērsta arī uzturam — pietiekamam olbaltumvielu un ogļhidrātu daudzumam, kā arī atjaunošanās procesa uzraudzībai, sekojot pulsam un miega režīmam.
Atbalsts un nākotne
Sīmaņa dalību starptautiskās sacensībās atbalsta Latvijas Paralimpiskā komiteja un Ventspils dome, kas nodrošina infrastruktūru un atjaunošanās iespējas. Viņš atzīst, ka lielākais šķērslis cilvēkiem ar invaliditāti iesaistīties sportā bieži vien ir mentalitāte, nevis reālas iespējas, un aicina neapstāties, saskaroties ar grūtībām.


