Parazīti organismā: kā tos atpazīt un no kā izvairīties
Ģimenes ārste skaidro, kādi parazīti var apdraudēt cilvēka veselību un kā tie nonāk organismā. Inficēšanās iespējama ne tikai no mājdzīvniekiem vai bērnudārzos, bet arī ikdienas situācijās.
Doma par parazītiem organismā daudziem izraisa nepatiku, tomēr ģimenes ārste Elizabete Bērziņa skaidro, ka ar tiem saskarties var vieglāk, nekā šķiet. Simptomi, kas var liecināt par parazītu klātbūtni, ir nieze, gremošanas trakta traucējumi un nogurums, taču bieži organisms nekādā veidā nesignalizē par nevēlamo "viesu" esamību.
Trīs parazītu grupas
Parazīti, kas var kaitēt cilvēka veselībai, iedalāmi trīs galvenajās grupās. Vienšūņi ir mikroskopiski, vienas šūnas organismi, kas spēj izdzīvot arī brīvā dabā un vairoties cilvēka organismā, izraisot infekcijas. Tie, kas apmetas zarnu traktā, var izplatīties no cilvēka uz cilvēku fekāli orālā ceļā — piemēram, ar piesārņotu pārtiku, ūdeni vai tiešu kontaktu. Vienšūņi, kas dzīvo asinīs vai audos, savukārt nereti tiek pārnesti ar posmkāju, piemēram, odu, kodumiem.
Otra grupa ir helminti — daudzšūnu organismi, kas pieaugušā vecumā jau saskatāmi ar neapbruņotu aci. To dzīves cikla daļa var noritēt ārpus cilvēka ķermeņa, un pieaugušā stadijā tie cilvēkā parasti vairs nevairojas. Pie helmintiem pieder spalīši, cērmes un lenteņi.
Trešā grupa ir ektoparazīti — plašākā izpratnē pie tiem varētu pieskaitīt arī asinssūcējus posmkājus, piemēram, odus, taču biežāk ar šo terminu apzīmē ērces, blusas, utis un sīkās ērcītes, kas pielīp vai ieurbjas ādā un tur var uzturēties pat vairākus mēnešus.
Riski veselībai
Ārste norāda, ka posmkāji ir bīstami ne tikai paši par sevi, bet arī tāpēc, ka spēj pārnēsāt dažādu citu slimību ierosinātājus. Šādas infekcijas atsevišķos gadījumos var novest pie smagas saslimšanas vai pat nāves. Tāpēc svarīgi apzināties, ka ar parazītiem saskarties iespējams ne tikai kontaktā ar mājdzīvniekiem vai bērnudārzā, bet arī citās ikdienas situācijās.
