Parīzē pulcējas pasaules kosmosa lielvaras, kamēr ASV nostiprina vadību orbītā

Parīzē Grand Palais norisinās divu dienu Starptautiskais kosmosa samits, kurā pulcējas pārstāvji no gandrīz 120 valstu delegācijām, lai spriestu par globālu kosmosa telpas pārvaldību. Pasākumā piedalījās Francijas prezidents Emanuels Makrons, Eiropas Kosmosa aģentūras astronauts Tomā Peskē un Grieķijas premjerministrs Kirjakos Micotakis, kas tikās ar astronautiem un Vast kosmosa programmas dalībniekiem.

Samits notiek laikā, kad ASV krietni apsteidz konkurentus kosmosa nozarē. Prezidents Donalds Trumps ir izvirzījis mērķi panākt tūkstoš raķešu palaišanu gadā, un ar SpaceX atkārtoti izmantojamiem moduļiem Amerika ievērojami dominē salīdzinājumā ar citiem spēlētājiem. Eiropas raķete Ariane nākamgad plāno vien deviņas līdz vienpadsmit palaišanas, kas liecina par būtisku atšķirību tempā.

ASV pārsvars zemas orbītas satelītu jomā izpaužas arī praktiski — Ukrainas prezidentam nācies griezties pie Elona Maska, lūdzot izmantot Starlink sistēmu, lai iznīcinātu Krievijas kruīza raķešu palaišanas iekārtas. Tikmēr Norvēģija nedēļas nogalē veica savu pirmo privāto raķetes palaišanu, izsūtot orbītā vācu satelītu — solis, kas iezīmē Eiropas mēģinājumus mazināt atkarību no ASV tehnoloģijām.

Starptautiskā sadarbība kosmosa pārvaldībā šobrīd izskatās apdraudēta. Vācija atteicās no samita līdzorganizēšanas, un ziņots, ka Baltais nams mudinājis ASV aviācijas un kosmosa nozares vadītājus izvairīties no dalības pasākumā. Šādi lēmumi rada šaubas par to, cik reāla ir vienota starptautiska pieeja jautājumam par orbītas pārslogotību un pieaugošo kosmosa gruzdumu daudzumu. Samita diskusijās tiek uzdots jautājums, vai kosmosa telpai nepieciešams stingrāks regulējums un cik steidzami tas jāievieš, ja vispār.