Pasaules vecākie koki – dzīvas liecības par seniem laikiem
Vācijā atrasta 1100 gadus veca īve, bet citviet pasaulē aug koki, kuru vecums mērāms tūkstošos gadu. Tie palīdz zinātniekiem izprast seno klimatu un ekosistēmu attīstību.
Vācijas dienvidos, Alpu pļavā, atklāta īve, kuras vecums pārsniedz 1100 gadu. Pēc vietējo speciālistu aplēsēm, tā ir vecākais zināmais koks valstī. Tās stumbra apkārtmērs sasniedz 5,1 metru, un koks joprojām aug. Zinātnieki domā, ka īvi nav stādījis cilvēks – sēklu, iespējams, atnesis putns.
Kāpēc koki dzīvo tik ilgi
Koki atšķirībā no cilvēkiem un lielākās daļas dzīvnieku nepārtraukti atjauno audus – veido jaunas lapas, zarus, mizu un saknes, bet vecās daļas pakāpeniski atmirst. Ilgmūžību veicina arī lēna augšana skarbā vidē, piemēram, kalnos, kur konkurence ar citiem augiem ir neliela. Dažas sugas spēj atjaunoties arī pēc stumbra bojāejas – no saknēm izaug jauni dzinumi.
Vecākie koki pasaulē
Kalifornijas Baltajos kalnos augošā sarainā priede Methuselah ir vairāk nekā 4800 gadus veca. Tā sāka augt vēl pirms Senās Ēģiptes piramīdu celtniecības. Precīza koka atrašanās vieta tiek turēta noslēpumā, lai pasargātu to no ziņkārīgajiem.
Zviedrijas Fulufjelleta nacionālajā parkā esošās egles Old Tjikko stumbrs ir salīdzinoši jauns, bet sakņu sistēmas vecums tiek lēsts aptuveni 9550 gadu. Kad vecais stumbrs aiziet bojā, saknes izaudzē jaunu, tāpēc koks dzīvo tūkstošiem gadu.
ASV Jūtas štatā atrodas Pando – apšu mežs, kas patiesībā ir viens organisms. Aptuveni 40 tūkstoši stumbru savienoti ar kopīgu sakņu sistēmu un ir ģenētiski identiski. Zinātnieki lēš, ka Pando varētu būt aptuveni 80 tūkstošus gadu vecs.
Japānas Jakušimas salā aug ciedrs Jōmon Sugi. Tā vecums nav precīzi zināms – dažādos pētījumos minēti 2000 līdz vairāk nekā 7000 gadu. Koks kļuvis par nozīmīgu kultūras simbolu, un piekļuve tam tiek stingri kontrolēta.
Vērtība zinātnei un dabai
Vecākie koki ir kā dzīvas laika kapsulas. Pētot to gadskārtas, var uzzināt par pagātnes klimatu, sausumiem, ugunsgrēkiem un citiem notikumiem. Turklāt sena koka dobumos mājvietu rod putni, sikspārņi un kukaiņi, bet miza kļūst par mājvietu sūnām, ķērpjiem un sēnēm. Jo vecāks koks, jo bagātāka ekosistēma ap to veidojas, tāpēc daudzi no šiem kokiem tiek īpaši aizsargāti.
