Pašvaldība: Juridiskā nenoteiktība par attīstības maksu apdraud jaunu mājokļu būvniecību
Joelāhtmes pagasta pašvaldība brīdina, ka bez sociālās infrastruktūras attīstības maksas ieviešanas likumā var apstāties dzīvojamo māju celtniecība Igaunijas lielākajos reģionos.
Joelāhtmes pagasta vecākais Andruss Umboja brīdinājis, ka, valdībai ātri neieviešot sociālās infrastruktūras attīstības maksu, dzīvojamo māju būvniecība Igaunijas galvenajos ekonomiskajos reģionos var apstāties. Līdzīgi kā citas pašvaldības Tallinas, Tartu un Pērnavas tuvumā, arī Joelāhtmes pagasts pēdējo desmitgažu laikā ir strauji audzis. Gadsimta sākumā pagastā bija aptuveni 5000 iedzīvotāju, bet tagad tas ir pieaudzis līdz 8000, pēdējos gados iedzīvotāju skaitam pieaugot vidēji par 300 cilvēkiem gadā. Iedzīvotājiem kļūstot jaunākiem un ģimenēm pārceļoties, radies kritisks bērnudārzu un skolu vietu trūkums, īpaši Tallinas piepilsētas Loo ciemā un Liivamē ciemā.
Tā kā pašvaldības parādu slogs jau tā ir augsts, Joelāhtme pēdējos divus gadus ir pieprasījusi attīstītājiem, kas iesniedz jaunus detālplānojumus, maksāt sociālās infrastruktūras attīstības maksu 6300 eiro par katru dzīvojamo vienību — neatkarīgi no tā, vai tas ir dzīvoklis, rindu māja vai savrupmāja. Pēc Umbojas teiktā, šī summa ir niecīga īpašuma gala cenā un neattur cilvēkus no pārcelšanās. Viņš piebilda, ka profesionālie attīstītāji atbalsta sistēmu, jo tā nodrošina vienlīdzīgus un paredzamus noteikumus visiem.
Tomēr šī prakse tagad ir apdraudēta, jo likumā nav juridiska pamata šīs maksas iekasēšanai. Tiesībsargs ir oficiāli aicinājis Joelāhtmes pagastu saskaņot pašvaldības domes noteikumus ar Satversmi. Ja pašvaldība nemainīs pašreizējo praksi, tiesībsargs plāno lūgt Augstākajai tiesai izvērtēt tās atbilstību Satversmei. Augstākā tiesa iepriekš līdzīgās lietās ir lēmusi pret pašvaldībām.
- gada 25. jūnijā Andruss Umboja nosūtīja valdībai vēstuli, kurā rakstīja, ka neviens negūst labumu no šāda juridiskā strīda un vienīgais risinājums ir, lai Rīgikogu pieņem jaunu likumu, kas noteiktu maksu. Reģionālo lietu un lauksaimniecības ministrija jau 8. janvārī centās atrisināt šo jautājumu, iesniedzot kabinetam priekšlikumu grozīt Vietējo nodokļu likumu un pievienot attīstības maksu vietējo nodokļu sarakstam. Tomēr valdība janvārī šo priekšlikumu noraidīja. Ministrijas sekretāra vietniece Sigrīda Soomlaisa sacīja, ka valdība priekšlikumu neatbalstīja un tāpēc likumprojekts netika virzīts tālāk. Viņa piebilda, ka pašlaik netiek izstrādāts neviens alternatīvs likumprojekts.
Pēc Soomlaisas teiktā, pašvaldībām tagad nav citas izvēles, kā vien sekot esošajiem likumiem un tiesu nolēmumiem, kas praksē nozīmē, ka pašvaldības vairs nevar pieprasīt attīstītājiem maksāt sociālās infrastruktūras attīstības maksu. Umboja uzsvēra, ka, lai gan valsts pieprasa pašvaldībām nodrošināt bērnudārzu un skolu vietas, pašvaldībām nav resursu, lai tiktu galā ar papildu slogu, ko rada piepilsētas attīstība.
Ja pašvaldībām tiks liegts iekasēt šo maksu, jaunu detālplānojumu apstiprināšana būs jāaptur. "Ja mēs nevaram nodrošināt skolu un bērnudārzu vietas, tad mēs nevaram apstiprināt jaunus detālplānojumus, un tas nozīmē, ka jauni mājokļi netiks būvēti," brīdināja Umboja. Viņš sacīja, ka šīs problēmas neatrisināšana būtiski kavēs attīstību visos Igaunijas visstraujāk augošajos reģionos, tostarp Harju, Tartu un Pērnavas apriņķos.
