Patagonijā noslēpumainā baktērija tiek turēta aizdomās par simtiem nomirušu vaļu mazuļu
Argentīnas Patagonijā kopš jūnija reģistrēti simtiem dienvidu vaļu mazuļu nāves gadījumu, un zinātnieki kā iespējamo cēloni pēta bakteriālu infekciju. Iestādes uzsver, ka pagaidām draudi vaļu populācijai kopumā netiek saskatīti.
Argentīnas dienvidos, Čubutas provincē, šī gada laikā konstatēta neparasti augsta dienvidu vaļu mazuļu mirstība. Kopš jūnija uz pludmalēm izskaloti simtiem beigtu mazuļu, tostarp desmitiem tikai šonedēļ vien, kas satraukusi zinātniekus un vietējās varas iestādes.
Reģions ap Puertomadrinu un tuvējo Valdesas pussalu ir viens no galvenajiem šīs vaļu sugas vairošanās apgabaliem Dienvidatlantijā, kur ik gadu ierodas liels skaits dzīvnieku, lai pārotos un audzētu mazuļus.
Baktērija — galvenā aizdomās turētā
Valsts Zinātniskās un tehniskās izpētes padomes (Conicet) Jūras zīdītāju laboratorijas pētnieks Mariano Koskarella norādīja, ka mazuļu mirstība šosezon ir īpaši augsta. Veterinārārsti pēta, vai vainojama erizipela — infekcijas slimība, ko izraisa baktērijas, kas bieži sastopamas uz šo dzīvnieku ādas. Čubutas iestāžu sākotnējā analīze norāda uz izplatītu jūras baktēriju, taču izmeklēšana turpinās, lai precīzi noteiktu nāves cēloni.
Koskarella uzskata, ka pašlaik pierādījumi liecina par dabisku cēloni, tomēr nevar pilnībā izslēgt arī iespējamu cilvēka darbības ietekmi. Provinces valdība norāda, ka strādā kopā ar zinātniekiem, lai noskaidrotu notikušā izcelsmi.
Populācija pagaidām nav apdraudēta
Pieauguši dienvidu vaļi var sasniegt aptuveni 17 metru garumu un 40 tonnu svaru. 2025. gadā reģionā saskaitīti rekordlieli 2110 vaļi, no tiem aptuveni 800 bija jauni dzīvnieki. Šogad kopumā uzskaitīti 1375 vaļi, tostarp gandrīz 400 mazuļu.
Neraugoties uz augsto mirstību šosezon, pētnieks norāda, ka pagaidām tas nerada vidēja termiņa apdraudējumu reģiona vaļu populācijai — daļēji tāpēc, ka šī suga ir ilgdzīvotāja. Vietējās iestādes lēš, ka dienvidu vaļi var nodzīvot līdz pat 60 gadiem.
