Pazudušu mantu meklēšana mājās gadā var aizņemt divas darbadienas

Atslēgu, maka vai lādētāja meklēšana tieši pirms iziešanas no mājas šķiet neliela ikdienas neērtība, taču nesen veiktas aptaujas dati rāda, ka gada griezumā mantu meklēšana mājās var aizņemt pat divas pilnas darbadienas. Eksperti uzskata, ka šo laiku var būtiski samazināt, ja ģimenē tiek panākta kopīga vienošanās un ieviesti praktiski mantu uzglabāšanas risinājumi.

Aptauja liecina arī, ka lietu meklēšana ietekmē garastāvokli: katrs otrais respondents Latvijā atzīst, ka tā viņu ietekmē vismaz nedaudz, bet daži uzskata, ka tā var sabojāt visu dienu.

Sīkas neērtības var radīt stresu

Psiholoģijā šādas situācijas dēvē par nelieliem stresa veicinātājiem. Tās var izraisīt negatīvas emocijas un organisma stresa reakciju, kā arī ķēdes reakciju – kavēšanos, steigu, trauksmi vai nepacietību pret apkārtējiem.

Psiholoģe Kristīne Dūdiņa skaidro, ka pazudušu priekšmetu meklēšana palielina mājsaimniecības kognitīvo slodzi. Ģimenes loceklim, kas seko līdzi visu mantām, bērnu grafikiem un mājas krājumiem, jānes pastāvīgs, bieži neredzams garīgais slogs. Pēc viņas teiktā, laika gaitā šīs neērtības uzkrājas, tāpēc mājas pienākumu sadale var mazināt mentālo slodzi, stresu un konfliktus ģimenē.

Mantām – pastāvīga vieta tur, kur tās nonāk pašas

IKEA Interjera dizaina nodaļas vadītājs Dariuss Rimkus norāda, ka mantas bieži pazūd tāpēc, ka tām nav noteiktas vietas. Viņš iesaka izvēlēties vietu tur, kur lietas dabiski nonāk dienas beigās. Ja atslēgas parasti nomet pie durvīm, tur var novietot dekoratīvu bļodu vai piestiprināt pakaramos. Lādētājus var turēt kastē naktsskapīša atvilktnē, bet cimdiem un cepurēm izmantot pakaramo pie durvīm.

Viņš arī iesaka bieži lietotās mantas turēt redzamā vietā, piemēram, atvērtos plauktos, un līdzīgus priekšmetus grupēt grozos vai kastēs, lai katrai lietai būtu skaidra, viegli aizsniedzama vieta.