Pēc Afganistānas bezpilota lidaparātu uzbrukuma Pakistānai: kāda būs tālākā attīstība?
Pakistānas armija ceturtdien paziņoja, ka notriekusi četrus Afganistānas talibu palaistos dronus, kas ielidojuši Balohistānā, saasinoties abu valstu militārajai spriedzei.
Islāmābāda, Pakistāna – Pakistānas armija trešdien paziņoja, ka notriekusi četrus bezpilota lidaparātus, ko Afganistānas talibi palaiduši pār Balohistānu. Tas notika dažas stundas pēc tam, kad Afganistānas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka tās gaisa spēki veikuši triecienus grupējuma Islāma valsts (ISIS) “centriem” Balohistānas Pišinas apgabalā un daļā Haibers-Pahtūnhvas provinces.
Pakistānas militārā preses dienesta pārstāvji norādīja, ka droni atklāti uzreiz pēc robežas šķērsošanas un neitralizēti ar “sarežģītiem pretpasākumiem”, šo rīcību raksturojot kā talibu “patronāžu un atbalstu teroristu grupējumiem”.
Kabulas Aizsardzības ministrija savukārt paziņoja, ka tās triecieni bijuši vērsti pret centru Pišinas apgabalā, kas, iespējams, izmantots “subversīvu darbību un uzbrukumu plānošanai Afganistānā”, un ka civiliedzīvotāji nav cietuši. Nevienas puses apgalvojumus nav iespējams neatkarīgi pārbaudīt.
Šie bezpilota lidaparātu uzbrukumi ir jaunākie simetriskas militāras eskalācijas piemēri starp Afganistānas un Pakistānas teritorijām kopš 2025. gada oktobra.
Eskalācijas cikls
Aiz šīs spriedzes ir skaitļi, kurus Pakistānas amatpersonas nevar ignorēt. Pakistānas Miera studiju institūts (PIPS) 2025. gadā reģistrēja 699 “teroristu” uzbrukumus visā valstī – par 34% vairāk nekā iepriekšējā gadā, un vismaz 1034 cilvēki tika nogalināti.
Tikmēr ASV bāzētais ACLED projekts dokumentējis vismaz duci dronu palaižu Pakistānas teritorijā kopš februāra.
Pakistānas amatpersonas anonīmi paziņoja, ka pagaidām plāno turpināt kontrolētas eskalācijas stratēģiju: spēcīgi atbildēt uz nevalstisko grupu uzbrukumiem, bet selektīvāk reaģēt uz talibu valdības triecieniem.
Pakistāna 27. februārī pasludināja “atklātu karu” un uzsāka operāciju “Ghazab-lil-Haq” (Dusmu taisnīgums) pēc tam, kad talibi uzbruka Pakistānas robežpunktiem – pati atbilde uz iepriekšējiem Pakistānas triecieniem pret bruņotajām nometnēm Afganistānā.
Martā Pakistānas triecienā rehabilitācijas centram netālu no Kabulas, pēc neatkarīgām aplēsēm, gāja bojā vairāk nekā 100 cilvēku. Talibu varas iestādes to nosauca par “noziegumu pret cilvēci”.
Pagājušajā gadā Katāras un Turcijas starpniecība panāca oktobra pamieru, kas īslaicīgi noturējās, pirms sarunas Stambulā izjuka divas reizes. Ķīnas starpniecība Urumči sarunās aprīlī noveda pie izmērāma Pakistānas gaisa triecienu samazinājuma, un talibu amatpersonas esot bijušas gatavas sniegt rakstiskas garantijas pret TTP. Tomēr atslābums ilga tikai apmēram divus mēnešus, līdz jūnijā spriedze atjaunojās.
Analītiķu vērtējums
Fahads Nabīls, Islāmābādas konsultāciju uzņēmuma “Geopolitical Insights” vadītājs, norādīja, ka “jaunākā eskalācija ir turpinājums sadursmēm, kas regulāri novērotas pēdējo divu gadu laikā”. Viņš piebilda, ka Pakistānas triecieni Afganistānā kļuvuši reaktīvi bez būtiskām izmaiņām uzbrukumu biežumā, bet talibu amatpersonas nav veikušas jūtamas darbības, lai nepieļautu Afganistānas izmantošanu par platformu uzbrukumiem Pakistānā.
Rikardo Alvaress, pētnieks, kas seko bruņotām sacelšanās reģionā, norādīja, ka modelis nostiprinājies vairāku gadu laikā. “Kopš 2025. gada tas kļuvis par pastāvīgu modeli. Tas nenozīmē, ka eskalācija nevar notikt – mēs jau redzējām eskalāciju no 2025. gada oktobra līdz 2026. gada martam. Acs pret aci ir kļuvusi par normu, bet, iespējams, priekšā vēl pakāpeniska eskalācija ar izšķirošākiem uzbrukumiem,” sacīja Alvaress.
‘Savstarpējā šantāža’
Kvetas drošības analītiķis Rahīms Nasarī apgalvoja, ka Islāmābādas iekšzemes drošības problēmas tiek aizēnotas ar pārrobežu kontekstu. “Pakistāna to pārvērtusi par sava veida jauno normu, vainojot savas drošības neveiksmes Afganistānā,” viņš teica. “Uzbrucēji veic vairāk nekā 1200 km no Afganistānas robežas līdz Karači, plānojot un organizējot ar atbalstītājiem pašā Pakistānā. Tas rada pamatjautājumu: kura izlūkošanas neveiksme īsti tā ir?”
Nasarī aprakstīja abu valdību attiecības kā balstītas uz ietekmes svirām, nevis strīdu, kas drīz tiks atrisināts. “Triecieni Afganistānā ļauj Pakistānai vienlaikus kontrolēt konflikta līmeni, izdarīt spiedienu uz Kābulu un novērst uzmanību no savām iekšējām drošības problēmām. Pamatā tā ir savstarpēja šantāža – Kābula apsūdz Pakistānu, ka tā slēpj pret talibiem vērstas personas, un Islāmābāda apsūdz Kābulu, ka tas slēpj TTP,” skaidroja Nasarī.
Alvaress piebilda, ka ilgtspējīgām pārmaiņām būtu nepieciešami soļi, ko neviena valdība nav gatava spert. “Abām pusēm jārisina savas iekšējās problēmas, nevis jāprojicē konflikts uz otru pusi. Pakistānai militārā reakcija jāapvieno ar ilgtermiņa stratēģiju, kas risina apstākļus, kas rada bruņotu sacelšanos tās pašas provincēs. Bez tā esošā pieeja riskē padziļināt konfliktu, nevis to atrisināt,” sacīja Alvaress. Viņš arī atzīmēja, ka Afganistānas talibiem jāsaskaras ar realitāti, ka “Pakistānas talibi uztur līderību, propagandas centrus un slēpņus sev un savām ģimenēm Afganistānā”. “Abām valstīm šo jautājumu risināšanai ir spēcīgas iekšējās sekas, un pagaidām neviena puse nav gatava tās uzņemties,” secināja Alvaress.
