Pēc ASV starpvēlēšanām Persijas līča valstis baidās no kara ar Irānu saasinājuma
Pēc Donalda Trampa Republikāņu partijas smagā zaudējuma ASV Kongresa starpvēlēšanās analītiķi vērtē, vai karš ar Irānu var atkal saasināties. Persijas līča valstis, kas ir galvenie Irānas uzbrukumu mērķi, meklē politisku izeju un pārvērtē drošības sadarbību ar ASV.
Pēc ASV prezidenta Donalda Trampa partijas izšķirošā zaudējuma šīs nedēļas Kongresa starpvēlēšanās analītiķi un reģiona valstis vērtē, vai ASV un Izraēlas karš ar Irānu var no jauna saasināties. Tramps intervijā telekanālam Fox News atzina, ka vēlēšanu rezultātu daļēji ietekmējis Irānas jautājums, jo vēlētāji nebija gatavi samierināties ar kara sekām uz degvielas cenām.
Saasinājuma risks
Vērotāji norāda, ka ASV un Izraēla lielākus uzbrukumus Irānai atlika līdz vēlēšanu beigām. Oktobra beigās laikraksts Wall Street Journal ziņoja, ka Trampa administrācija jau brīdinājusi Persijas līča valstu valdības gatavoties īsai un intensīvai militārai kampaņai pēc starpvēlēšanām. Demokrātu kontrolēts Kongress teorētiski varētu liegt finansējumu militārajām operācijām, taču jaunievēlētie deputāti amatā stāsies tikai nākamā gada sākumā.
Divi ASV politikas zinātnes profesori žurnālā Foreign Affairs rakstīja, ka prezidenti, kuri zaudē kontroli pār Kongresu un nevar kandidēt atkārtoti, bieži pastiprina ārpolitiskās darbības. Vienlaikus Tramps vairākiem medijiem sacījis, ka ar Irānas bombardēšanas atsākšanu „nesteidzas”. Irāna paziņojusi, ka ir gatava jebkuram uzbrukumam, un tās vadītāju retorika liecina par gatavību triekt plašāku mērķu loku, tostarp enerģētikas un ekonomikas infrastruktūru, zemūdens sakaru kabeļus vai datu centrus. Citi eksperti uzskata, ka Irāna līdz vēlēšanām tā spieda Trampu un tagad varētu būt atvērtāka miera sarunām.
Līča valstu dilemma
Persijas līča valstis, kas kopš konflikta sākuma bijušas galvenie Irānas uzbrukumu mērķi, nonākušas sarežģītā situācijā. Apvienoto Arābu Emirātu vadības ārpolitikas padomnieks Anvars Gargašs drošības konferencē Bahreinā sacīja, ka valstis iesaistītas krīzē, ko centušās novērst diplomātiski, un tās meklē politisku izeju. Katara mēģina starpniecību starp ASV un Irānu, taču rīko arī ārkārtas treniņus lidostā; līdzīgi rīkojas Emirāti. Saūda Arābija saskaras ar karu divās frontēs, jo to apdraud arī jemenas hutu kaujinieki. Ēģipte, kā ziņots, stiprina pretgaisa aizsardzību ap Suecas kanālu.
Eksperti uzskata, ka valstis pārvērtē aizsardzības partnerību ar ASV, jo amerikāņu bāzes tās padarījušas par mērķiem. Aizliedzot atkarību no Vašingtonas, līča valstis paplašina sadarbību, piemēram, Emirāti tuvojas Izraēlai, bet Saūda Arābija iesaistījusies aizsardzības paktā ar Pakistānu un Turciju. Bijušais ASV vēstnieks Raiens Krokers norāda, ka īstu līča valstu vienotību traucē savstarpējās domstarpības. Irānas eksperts Ross Harisons uzskata, ka ilgtermiņā valstīm nāksies panākt savstarpēju sapratni ar Teherānu, un lielākās bažas ir par to, ka saasinājums var slēgt ceļu uz diplomātiju.
