Pēc postošās vētras gatavo rīcības plānu sakaru tīklu noturībai krīzēs

Satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV) devis uzdevumu mobilo sakaru operatoriem kopā ar VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", SIA "Tet" un Satiksmes ministriju līdz 11. septembrim sagatavot rīcības plānu, kas paredzēts sakaru nozares noturības stiprināšanai ārkārtas apstākļos. Par to informēja ministrija.

Lēmums pieņemts pēc trešdienas tikšanās, kurā ministrs ar operatoriem un LVRTC pārrunāja sekas, ko radīja nesenā spēcīgā vētra un ar to saistītie sakaru pārrāvumi. Puses uzsvēra, cik svarīga ir informācijas apmaiņa un dienestu koordinācija krīzes brīžos, un vienojās par turpmākajiem soļiem tīklu noturības uzlabošanai.

Ko paredz plāns

Dokuments aptvers gan regulējuma izmaiņas, gan konkrētus ieguldījumus kritiskās infrastruktūras nostiprināšanā. Ministrija uzsver, ka mobilie sakari ārkārtas situācijās ir daļa no valsts kritiskās infrastruktūras, jo to trūkums apdraud ne tikai pakalpojuma pieejamību, bet arī sabiedrības drošību kopumā.

Plānots noteikt minimālo noturības līmeni tiem tīkla elementiem, kuru atteice varētu skart plašas teritorijas, lielu iedzīvotāju skaitu vai operatīvos dienestus. Šādām bāzes stacijām varētu izvirzīt stingrākas prasības attiecībā uz rezerves elektroapgādi, ģeneratoru pieejamību, degvielas krājumiem un operatoru spēju ātri reaģēt. Tāpat ministrija vēlas rast risinājumu, kā sadalīt nepieciešamā finansējuma slogu starp valsti un komersantiem.

Viesabonēšana un satelītsakari

Tikšanās dalībnieki apsprieda arī nacionālās viesabonēšanas ieviešanu ārkārtas situācijām — tas ļautu iedzīvotājiem izmantot cita operatora tīklu, ja paša operatora sakari konkrētajā vietā nedarbojas. Tomēr ministrija norāda, ka šis risinājums nevar aizstāt ieguldījumus infrastruktūrā, jo, ja elektrības pārtraukuma dēļ apstājas visu operatoru bāzes stacijas vienlaikus, pārslēgties nav uz ko.

Tiek izskatīta arī iespēja izmantot ES satelītsakaru programmu "Govsatcom", kas kopš šī gada nodrošina drošu piekļuvi satelītsakariem krīžu gadījumos, kā arī nākotnē paredzēto programmu "IRIS²".

Atgādinām, ka 22. augustā Latviju skāra spēcīgākā vasaras vētra pēdējās desmitgadēs ar vēja ātrumu vietām virs 30 metriem sekundē. Sākotnēji bez elektrības palika aptuveni 277 000 klientu, un elektrotīkla bojājumiem sekoja arī sakaru, degvielas uzpildes staciju un veikalu darbības traucējumi. Trīs dienas pēc vētras elektroapgāde joprojām nebija atjaunota aptuveni 11 000 klientiem.