otrdiena, 2026. gada 25. augusts
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

LatvijaPublicēts: 2026. gada 25. augusts 13:37

Pēc postošās vētras Latvijā vērtē mācības krīžu gatavībai

Kamēr vairākus tūkstošus mājsaimniecību joprojām skar elektrības trūkums pēc pagājušās nedēļas nogales vētras, atbildīgās institūcijas analizē, kādas mācības jāgūst par gatavību krīzēm. Krīzes vadības centra vadītājs uzsver iedzīvotāju individuālās sagatavotības nozīmi.

Foto: Delfi

Vairākas dienas pēc Latvijā plosījušās spēcīgās vasaras vētras desmitiem tūkstoši mājsaimniecību joprojām nespēj izmantot elektrību. Traucējumu skarto cilvēku vidū daudzviet bija problēmas arī ar mobilajiem sakariem un internetu, kas apgrūtināja informācijas iegūšanu un savstarpēju saziņu, savukārt dažviet nedarbojās veikali un degvielas uzpildes stacijas.

Sakarā ar notikušo 25. augusta raidījumā "Spried ar Delfi" par gūtajām mācībām sarunājās žurnāliste Līva Daniela Borisova, Krīzes vadības centra vadītājs Arvis Zīle, AS "Augstsprieguma tīkls" valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis un Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis.

Elektroapgādes atjaunošana turpinās

Līdz 25. augusta rītam elektroapgāde bija atjaunota aptuveni 250 000 klientiem jeb apmēram 90% no tiem, kam pēc vētras tā bija pārtraukta. Novērsti jau 700 vētras nodarīti bojājumi sadales elektrotīklā, taču darbs pastiprinātā režīmā turpinās, lai elektrību atjaunotu vēl aptuveni 31 000 klientu, informē "Sadales tīkls". Savukārt AS "Augstsprieguma tīkls" pirmdienas vakarā spriegumu bija atjaunojis gandrīz visās apakšstacijās, kas nedēļas nogalē bija palikušas bez tā, tādējādi ļaujot "Sadales tīklam" turpināt darbu vidējā un zemsprieguma tīklos.

Atgādināts, ka sestdienas un tai sekojošās nakts vētra bija spēcīgākā pēdējo desmitgažu vasaras negaisa gadījumā Latvijā, ar vēja brāzmām, kas vietām pārsniedza 30 metrus sekundē. Sākotnēji tā atstāja bez elektrības ap 277 000 klientu.

Nepieciešama individuāla sagatavotība

Krīzes vadības centra vadītājs Arvis Zīle intervijā Latvijas Radio pauda, ka daļa iedzīvotāju varēja labāk sagatavoties krīzes sekām, taču atzina, ka pilnveidojama ir arī valsts un pašvaldību rīcība. Viņaprāt, iemesls tam, ka elektrības trūkums spēja apstādināt ikdienas dzīvi, meklējams katra cilvēka individuālajā gatavībā. Zīle atgādināja, ka sabiedrībā jau iepriekš pausta izpratne par nepieciešamību būt gataviem izdzīvot vismaz 72 stundas bez ārējas palīdzības, tostarp par ģeneratoru nozīmi mājsaimniecībās, tomēr praksē daudzi šādu sagatavotību nebija nodrošinājuši.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā