Latvijas Radio Ziņu dienests publiski nostājas pret LSM valdes lēmumu par Lībieša atkāpšanos
Latvijas Radio Ziņu dienesta kolektīvs atklātā vēstulē paudis nepiekrišanu tam, ka par vētras laikā pieļautajām komunikācijas kļūdām galvenā atbildība uzlikta dienesta vadītājam Uģim Lībietim. Redakcija aicina LSM valdi izvērtēt atbildību visos vadības līmeņos, nevis meklēt vienu vainīgo.

Latvijas Radio Ziņu dienesta darbinieki publicējuši atklātu vēstuli, kurā izsaka atbalstu savam vadītājam Uģim Lībietim un iebilst pret LSM valdes vērtējumu par vētras laikā pieļautajām kļūdām. Lībietis pēc kritikas par nepietiekamu informēšanu vētras seku laikā paziņojis par atkāpšanos no amata.
Redakcija vēstulē atzīst, ka informācija par postošās vētras sekām sabiedrībai netika sniegta pietiekami ātri un plaši, un atvainojas klausītājiem, kuri no radio gaidīja vairāk ziņu. Vienlaikus kolektīvs uzsver, ka strādājis pēc labākās sirdsapziņas, vācot ziņas no dienestiem un pašvaldībām tik ātri, cik tas bijis iespējams, un ka biežāki ziņu izlaidumi paši par sevi neatjauno elektrību vai sakarus.
Nepiekrīt vienam vainīgajam
Dienesta darbinieki norāda, ka arī pati LSM valde savā izvērtējumā atzinusi plašākas sistēmiskas problēmas — nepilnīgu iekšējo saziņu, lēnu lēmumu pieņemšanu un neskaidru rīcības kārtību krīzes situācijās. Tāpēc, viņuprāt, nav pamata galveno atbildību koncentrēt uz vienu personu. Kolektīvs uzsver, ka Lībietis vētras laikā aktīvi sekojis līdzi notikumiem un sazinājies ar kolēģiem, un viņa rīcībā nesaskata nolaidību, kas attaisnotu atkāpšanos.
Vēstulē minēts arī mēģinājums jautājumu risināt iekšēji pirms publiskās vēršanās, taču atbildes uz vairākiem jautājumiem netika saņemtas, kas, pēc redakcijas domām, liecina par joprojām neatrisinātām iekšējās komunikācijas problēmām LSM.
Aicina vērtēt visu vadību
Redakcija aicina LSM valdi atzīt arī savu un galvenās redaktores atbildību par notikušo, tostarp par sagatavotību vētrai un darba koordināciju tās laikā, nevis ierobežoties ar viena dienesta un tā vadītāja vērtējumu. Vēstules autori uzsver, ka svarīgāk par vainīgā meklēšanu ir nodrošināt, lai turpmākajās krīzēs sabiedriskais medijs spētu sniegt nepieciešamo informāciju.
/nginx/o/2026/08/25/17876399t1h5e25.jpg)

