Pēc vairāk nekā 20 gadu nebrīves lācene sper pirmos soļus brīvībā
Dzīvnieku aizsardzības organizācija “Animals Asia” pastāstījusi par lāceni Lelliju, kura pēc vairāk nekā divdesmit ieslodzījumā pavadītiem gadiem lēnām mācās dzīvot brīvībā. Glābēji uzsver, ka dzīvniekam ļauts pielāgoties savā tempā, bez steigas.
Dzīvnieku aizsardzības organizācija “Animals Asia” dalījusies ar stāstu par lāceni vārdā Lellija, kura vairāk nekā 20 gadus pavadījusi iesprostota un turēta nebrīvē.
Pēc izglābšanas un nogādāšanas patversmē lācenei pirmo reizi tika atvērtas durvis uz ārpasauli — tur viņu sagaidīja svaigs gaisms, zaļa zāle un gardumi. Tomēr gadu desmitiem ilgā ieslodzījumā pavadītais laiks bija atstājis smagas pēdas: pasaule ārpus kameras Lellijai sākotnēji šķita sveša un biedējoša. Viņa vairākkārt mēģināja izspert pirmos soļus ārā, taču katru reizi satraukumā atgriezās telpās.
Process bez steigas
Organizācijas pārstāvji stāsta, ka šādos gadījumos dzīvniekus nesteidzina. Mēnešiem ilgi Lellija lielāko daļu laika izvēlējās pavadīt iekštelpās, līdz pamazām, savā tempā, viņas drosme un pārliecība sāka augt.
Pakāpeniski lācene sākusi pētīt apkārtni ārpus telpām, baudīt svaigu zāli, spēlēties un nogaršot tai sarūpētos gardumus.
“Animals Asia” glābēji uzsver, ka brīvību nevar mērīt ar pirmo soli ārpus telpas — īstā brīvība nozīmē iespēju pašam dzīvniekam izvēlēties, kad šo soli spert un kad tas tam ir gatavs.
