Peero vadītājs: Latvija varētu mācīties no Maltas datu pratības pieredzes
Uzņēmuma “Peero” vadītājs Artūrs Lazdekalns raksta, ka mākslīgā intelekta pilnvērtīgai izmantošanai nepieciešama datu pratība, un norāda uz Maltas piemēru, kur valsts pārvalde vispirms ieguldīja darbinieku zināšanās, nevis jaunos rīkos. Viņaprāt, līdzīgu pieeju varētu izmantot arī Latvija.
Peero vadītājs Artūrs Lazdekalns publicētā viedoklī uzsver, ka mākslīgā intelekta rīki paši par sevi nenodrošina lielāku produktivitāti – to efektivitāte atkarīga no cilvēku spējas strādāt ar datiem. Bez izpratnes par datu kvalitāti un pareizu strukturēšanu arī jaudīgākie rīki nespēj sniegt pilnvērtīgu rezultātu.
Viņš norāda, ka bieža problēma ir nekonsekventa informācijas ievadīšana sistēmās un dati, kas tiek uzkrāti, tos vēlāk neizmantojot analīzē vai lēmumu pieņemšanā. Tas rada nevis datos balstītu pārvaldību, bet digitālu nekārtību.
Maltas pieredze
Lazdekalns dalījās pieredzē, ko guvis, piedaloties Maltas valsts pārvaldes datu pratības programmas izveidē. Malta 2026. gada Eiropas e-pārvaldes novērtējumā ierindojusies pirmajā vietā tiešsaistes publisko pakalpojumu jomā. Valsts izvēlējusies nevis iegādāties jaunus rīkus, bet vispirms novērtēt aptuveni 150 darbinieku prasmes visās ministrijās un, balstoties uz šiem datiem, izveidot deviņu mēnešu apmācību programmu dažādu līmeņu speciālistiem.
Pēc programmas daļa dalībnieku kļuvuši par datu līderiem savās iestādēs, palīdzot kolēģiem un turpinot veidot datos balstītu darba kultūru. Programma palīdzējusi arī precīzāk formulēt uzdevumus un izvērtēt tehnoloģiju risinājumus.
Ieteikumi Latvijai
Autors uzskata, ka Latvija varētu sākt ar esošo zināšanu un vajadzību novērtējumu, tad veidot dažādām lomām pielāgotas praktiskas mācības darbam ar reāliem datiem un veidot sadarbības tīklu iestādēs. Viņaprāt, valsts pārvaldes standarti un digitālie pakalpojumi ietekmē arī uzņēmumus un sabiedrību kopumā, tāpēc ieguldījums datu pratībā varētu veicināt kvalitatīvāku lēmumu pieņemšanu plašākā mērogā.
