Pēteris Apinis: Amerikas Sirds asociācija atļauj līdz piecām kafijas tasēm dienā
Amerikas Sirds asociācija jaunajās vadlīnijās norāda, ka līdz piecām kafijas tasēm dienā lielākajai daļai pieaugušo ir drošas un var būt veselību aizsargājošas. Pēteris Apinis uzsver, ka svarīgs ir pagatavošanas veids – filtrēta kafija ir labvēlīgāka holesterīnam.
Mediķis un sabiedriskais darbinieks Pēteris Apinis iepazīstinājis ar Amerikas Sirds asociācijas jaunajām vadlīnijām, kas maina līdzšinējo priekšstatu par kafiju. Ilgstoši ārsti pacientiem ar sirds slimībām ieteica atturēties no kafijas, bet tagad asociācija pauž pretēju nostāju – lielākā daļa pieaugušo to var droši dzert līdz pat piecām tasēm dienā, un tā var kalpot kā aizsargfaktors.
Pamatsecinājumi
Vadlīnijas balstītas jaunākajos pētījumos, kas mērenu kafijas lietošanu saista ar zemāku augsta asinsspiediena, koronāro artēriju slimības, insulta, sirds mazspējas, priekškambaru fibrilācijas un 2. tipa diabēta risku. Tiek skaidrots, ka viena tasīte atbilst astoņām uncēm jeb aptuveni 236 mililitriem – litru kafijas var sasniegt ar četrām šādām tasēm.
Autors akcentē, ka liela nozīme ir pagatavošanas veidam. Filtrēta kafija, tostarp pilienu kafijas automātos gatavota vai caur filtru lieta, ir labvēlīgāka holesterīnam nekā nefiltrētas metodes, piemēram, franču prese vai turku kafija. Papīra filtrs gandrīz pilnībā attīra kafiju no diterpēniem, kas var paaugstināt sliktā ZBL holesterīna līmeni.
Kafija un zarnu mikrobioms
Apinis atsaucas uz Īrijā veiktu pētījumu, kurā kafija mainījusi zarnu mikrobiomu tā, ka ietekmēts garastāvoklis, kognitīvās spējas un iekaisuma procesi. Regulāru kafijas dzērāju mikrobioms atšķīries no kafiju nelietojošo cilvēku mikrobioma. Zinātnieki novērojuši paaugstinātu paraksantīna līmeni, kam ir neiroprotektīva un antioksidanta iedarbība, kā arī teofilīnu, kas saistīts ar pretiekaisuma efektu un mazāku Parkinsona slimības risku.
Īpaši interesants secinājums – arī bezkofeīna kafija būtiski ietekmējusi zarnu mikrofloru, dažos rādītājos līdzīgi kā parastā kafija. Abās grupās dalībniekiem samazinājies stress, depresija un iekaisums. Kofeīna saturoša kafija saistīta ar zemāku rīta kortizola līmeni, savukārt bezkofeīna kafija – ar uzlabotu miega kvalitāti, fizisko aktivitāti un mācīšanās sniegumu.
Asinsspiediens un kofeīns
Pētījumi liecina, ka vairāk nekā trīs tasīšu kafijas dienā lietošana saistīta ar zemāku asinsspiediena risku, iespējams, tolerances dēļ pret īslaicīgo kāpumu. Enerģijas dzērieni atšķirībā no kafijas var paaugstināt asinsspiedienu, un par tiem trūkst kvalitatīvu pētījumu. Apinis uzsver, ka kafijas ietekme ir individuāla un atkarīga no daudzuma, pagatavošanas metodes un cilvēka veselības stāvokļa.
Neraugoties uz labvēlīgajiem atklājumiem, lielākā daļa datu iegūti novērojumu pētījumos, kas nevar pierādīt tiešu cēloņsakarību. Apinis norāda – ja kafija nesagādā diskomfortu, nav iemesla to pārtraukt, taču sirds veselības pamatā joprojām ir veselīgs dzīvesveids, sabalansēts uzturs, pietiekams miegs un regulāra veselības kontrole.
