Pēteris Kaldre: NATO samits Ankarā – Eiropa pārņem vadību

NATO samits Ankarā, iespējams, iegās vēsturē kā sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums, ka Eiropa pārņems no ASV vadošo lomu aliansē. ASV pakāpeniski samazinās savus parastos bruņotos spēkus Eiropā, saglabājot kodolatturēšanu. Šo jauno posmu dēvē par NATO 3.0, kam sekoja NATO 1.0 (Aukstais karš) un NATO 2.0 (Afganistāna). Tomēr parasto bruņojuma samazināšana vēl nav galīga, jo priekšā ir audits.

Eiropa ir gatava uzņemties spējas, kas iepriekš bija atkarīgas no ASV. Piemēram, plānots pasūtīt desmit izlūklidmašīnas no Zviedrijas uzņēmuma Saab par 4,5 miljardiem eiro. Vēl viens projekts ir vairāku valstu un Airbus smago transporta lidmašīnu ražošana. Vācija, Francija un Lielbritānija plāno ieguldīt 50 miljardus eiro tāla darbības rādiusa ražošanā. Šis projekts, iespējams, bija iemesls, kāpēc ASV negaidīti solīja Vācijai Tomahawk raķetes, jo amerikāņu aizsardzības industrija vēlas saglabāt ienesīgos līgumus.

Par laimi, nepiepildījās bažas, ka Donalds Tramps atkal dusmotos un pamestu NATO. Pirmā samita diena bija drūma: Tramps kritizēja eiropiešus par to, ka tie nepalīdz karā pret Irānu, draudēja Spānijai ar tirdzniecības pārrāvumu un atkal aktualizēja Grenlandes iegādes jautājumu. Otrajā dienā viņa attieksme pilnībā mainījās – eiropiešu partneri kļuva par draugiem. Iespējams, ka izmaiņas izraisīja notikumi Irānā: Teherāna uzbruka kuģiem Ormuzas šaurumā, un Augstākā līdera Ali Hameneja bēres pārvērtās pretamerikāņu demonstrācijā. Nesen vēl 'saprātīgi puiši' ir kļuvuši par 'atkritumiem'.

Ankaras deklarācijā apstiprināta nelokāma apņemšanās ievērot NATO 5. pantu un teikts, ka Krievija ir ilgtermiņa drauds eiropatlantiskajai drošībai. Pēdējā ASV nacionālās drošības stratēģijā vispār nav minēti Krievijas draudi – to Krievijas propagandisti ar lielu sajūsmu atzīmēja.

Ukrainas jautājums bija svarīgs. Tramps tikās ar Zelenski un solīja Ukrainai licenci ražot Patriot pretgaisa raķetes. Tomēr šīs raķetes vajadzīgas jau tagad, nevis pēc 3-4 gadiem, kad ražošana varētu sākties, un, visticamāk, ne Ukrainas teritorijā. Tramps tagad var jautāt Ukrainai, ko vēl tā vēlas. Karš beigsies, kad vienai pusei beigsies resursi; Ukraina efektīvi iznīcina Krievijas naftas industriju, bet tai vajag naudu un ieročus. Samitā nolēma piešķirt Ukrainai papildus 70 miljardus eiro šogad un tikpat nākamgad, plus 90 miljardus, ko jau iepriekš piešķīra ES. Krievijā mēdz teikt, ka karo ar 'kolektīvo Rietumu', un Kaldre piebilst, ka Krievija patiešām apdraud visus Rietumus.