Pētījumi liecina par uzmanības, matemātikas un problēmu risināšanas prasmju pasliktināšanos ASV un Eiropā
Vairāku institūciju dati, ko apkopojis laikraksts "Financial Times", rāda, ka amerikāņiem un eiropiešiem pasliktinās uzmanības noturība, matemātiskā pratība un prasme risināt uzdevumus. Pasliktināšanās, iespējams, sākusies jau 2012. gadā, un kā iespējamais cēlonis minēti viedtālruņi.
Pēc izdevuma "Your Tango" ziņām, vairāku pētījumu rezultāti liecina, ka ASV un Eiropas iedzīvotājiem pasliktinās uzmanības noturība, loģiskā domāšana un spēja risināt problēmas. Datus, kas iegūti dažādu institūciju pētījumos, ir apkopojis laikraksts "Financial Times". Tie attiecas uz vairākiem intelektuālo spēju rādītājiem, nevis tikai uz vienu mērījumu.
Ne tikai bērni un jaunieši
Pasliktinās arī matemātiskā pratība, tas ir, prasme izprast skaitļus un matemātiskus jēdzienus un ar tiem strādāt. Tendence neaprobežojas ar skolēniem: Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pieaugušo prasmju novērtēšanas programmas dati rāda, ka rezultāti kļūst sliktāki dažādās vecuma grupās.
OECD dati liecina, ka pasaulē par 25% pieaudzis to cilvēku īpatsvars, kuri nespēj izmantot matemātisko domāšanu, lai analizētu un izvērtētu apgalvojumu pamatotību. ASV šis rādītājs sasniedz 35%. Arī 18 gadus vecie vidusskolu absolventi arvien biežāk sūdzas par grūtībām koncentrēties, un šādu jauniešu skaits ir pieaudzis pēc vairākiem gadu desmitiem, kuros situācija bija samērā stabila.
Ne tikai pandēmijas sekas
Izglītības līmeņa kritumu bieži skaidro ar Covid-19 pandēmiju un mācību procesa traucējumiem, taču ar to nepietiek. Pasliktināšanās, iespējams, sākusies jau 2012. gadā, un atsevišķi novērtējumi rāda, ka laikposmā no 2012. līdz 2018. gadam rādītāji samazinājušies vairāk nekā pandēmijas laikā un pēc tās.
Viedtālruņi kā iespējamais cēlonis
Vienu no iespējamajiem cēloņiem eksperti saskata viedtālruņu plašajā izplatībā un digitālā satura patēriņa veidā. Pēdējos gados būtiski pasliktinājušies lasīšanas prasmju rādītāji, īpaši jauniešu vidū. Pasīvu satura patēriņu, bezgalīgi ritinot sociālo tīklu ierakstus, salīdzina ar spēļu automātiem, kas mudina turpināt spēli. Tiek apspriesta arī saikne ar garīgās veselības pasliktināšanos un lasītprasmes krīzi ASV bērnu un jauniešu vidū, kā arī sabiedrības un valdības attieksmi pret izglītību un skolotājiem.
Ja tendences turpināsies, nav pamata cerēt, ka problēma atrisināsies pati no sevis. Tomēr aplūkotie dati atspoguļo konkrētu kognitīvo un izglītības prasmju pārmaiņas un paši par sevi nepierāda, ka visu cilvēku vispārējais intelekts pasaulē samazinās vienādā tempā.
