Pētījums: 82% autovadītāju atzīst, ka pārsniedz ātrumu vismaz par 10 km/h
Jaunākā pētījuma dati liecina, ka lielākā daļa Latvijas autovadītāju joprojām regulāri vai retu reizi pārsniedz atļauto ātrumu par 10 km/h, un situācija salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu būtiski nav mainījusies.
Saskaņā ar “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” datiem 82% Latvijas autovadītāju atzīst, ka mēdz pārsniegt atļauto braukšanas ātrumu vismaz par 10 km/h. No tiem 18% to dara bieži, 5% – regulāri, bet 59% – reti. Salīdzinot ar 2025. gadu, kad šādu paradumu atzina 83% autovadītāju, būtisku izmaiņu nav.
Pētījums atklāj, ka vīrieši šajā ziņā ir pārgalvīgāki – 87% vīriešu un 77% sieviešu atzīst ātruma pārsniegšanu. Arī to autovadītāju īpatsvars, kuri ātrumu pārsniedz bieži vai regulāri, saglabājies iepriekšējā līmenī – 23% šogad pretstatā 23% pērn.
Visbiežāk šādu rīcību pieļauj 30–39 gadus veci autovadītāji – 33% no viņiem atzīst, ka ātrumu pārsniedz bieži vai regulāri. Atšķiras arī paradumi atkarībā no dzīvesvietas: Rīgā šādu rīcību atzīst 31% autovadītāju, bet lauku reģionos – 18%.
Pašlaik Latvijā par ātruma pārsniegšanu līdz 10 km/h vieglo automašīnu vadītājiem piemēro brīdinājumu. Satiksmes ministrija iepriekš apsvērusi iespēju samazināt soda slieksni, taču līdz šī gada jūlijam izmaiņas nav ieviestas.
Drošas Braukšanas Skolas vadītājs Jānis Vanks norāda, ka ātruma pārsniegšana par 10 km/h nav tikai atsevišķu pārgalvju problēma, bet gan izplatīta ikdienas norma. Viņš uzsver, ka pat neliels ātruma pieaugums būtiski ietekmē avāriju risku. Piemēram, Pasaules Veselības organizācijas dati rāda, ka vidējā braukšanas ātruma pieaugums par 1% palielina letālas avārijas risku par 4% un smagas avārijas risku par 3%. Savukārt, gājēja bojāejas risks, transportlīdzekļa sadursmes ātrumam pieaugot no 50 līdz 65 km/h, palielinās 4,5 reizes.
Pētījums veikts 2026. gada martā, tajā piedalījās 1000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem, no kuriem 701 bija autovadītāji.
