Pētījums: augu izcelsmes piena aizstājēji var radīt uzturvielu deficītu
Surejas Universitātes un Belfāstas Karalienes universitātes pētījums Apvienotajā Karalistē liecina, ka piena produktu aizstāšana ar nebagātinātiem augu izcelsmes analogiem var izraisīt būtisku mikroelementu trūkumu. Visjutīgākais pret aizstāšanu izrādījies joda piegādes līmenis.
Piena, jogurta un siera aizstāšana ar nebagātinātiem augu izcelsmes produktiem var radīt svarīgu uzturvielu deficītu. Tas secināts jaunā pētījumā, ko Apvienotajā Karalistē veikusi Surejas Universitāte (University of Surrey) sadarbībā ar Belfāstas Karalienes universitāti (Queen's University Belfast). Pēc autoru domām, tas ir pirmais šāda veida pētījums valstī.
Pētnieki vērtēja, kā komerciāli pieejamo augu izcelsmes aizstājēju lietošana piena, jogurta un siera vietā ietekmē cilvēka mikroelementu uzņemšanu. Pēc doktorantes Dr. Katie Nicol teiktā, vides ilgtspējas apsvērumu dēļ daudzi uztura ieteikumi aicina vairāk lietot augu izcelsmes pārtiku un mazāk dzīvnieku izcelsmes produktu, tāpēc jāzina, vai aizstājēji uzturvielu ziņā ir līdzvērtīgi pienam. Īpaši tas svarīgi mazuļiem un meitenēm pusaudžu vecumā, kuriem biežāk trūkst noteiktu mikroelementu.
Kā pētījums veikts
Komanda izmantoja Nacionālās uztura un barošanās aptaujas datus par vairāk nekā 3500 cilvēkiem vecumā no 18 mēnešiem līdz 100 gadiem. Ar jaunu modelēšanas metodi tika vērtēta ietekme uz četrām būtiskām uzturvielām, kas atrodamas piena produktos: jodu, kalciju, riboflavīnu un B12 vitamīnu.
Galvenie secinājumi
Pat nelielas piena aizstāšanas ar augu izcelsmes produktiem izraisīja visu četru uzturvielu uzņemšanas samazināšanos, visjutīgākais bija jods. Aizstājot tikai 20–35 % piena produktu, pie pašreizējā bagātināšanas līmeņa joda nepietiekamība pusaudžu meiteņu vidū pieauga no 54 % līdz 65 %, bet sievietēm vecumā no 19 līdz 49 gadiem – no 32 % līdz 42 %. Pilnīgas aizstāšanas gadījumā nepietiekamība sasniedza 80 % pusaudžu meiteņu un 72 % pusaudžu zēnu vidū.
Obligāta augu izcelsmes aizstājēju bagātināšana novērsa uzturvielu uzņemšanas kritumu, taču jods joprojām bija nepietiekams 59 % pusaudžu meiteņu. Ar jodu bagātināta maize šo rādītāju samazināja līdz 37 %. Efektīvākā stratēģija ir apvienot obligātu augu aizstājēju bagātināšanu ar jodētu maizi.
Dr. Nicol uzsvēra, ka uztura politikai jāattīstās kopā ar vides mērķiem un pārejai uz ilgtspējīgāku uzturu nevajadzētu kaitēt sabiedrības veselībai.
