Pētījums: Austrālijas savvaļas dzīvnieki arvien biežāk apmetas cilvēku mājās
Desmit gadu glābšanas datu analīze Austrālijā atklāj, ka dzīvotņu zudums liek possumiem, sikspārņiem un citiem savvaļas dzīvniekiem ieperināties mājās un dzīvokļos. Pētnieki aicina jau projektēšanas stadijā domāt par cilvēku un dzīvnieku līdzāspastāvēšanu.
Jauns pētījums žurnālā People and Nature parāda, ka Austrālijas mājas kļuvušas par patvērumu savvaļas dzīvniekiem, kuri zaudējuši dabiskās dzīvotnes. Melburnas Universitātes pētnieki analizēja gandrīz desmit gadu garumā savāktus datus par 2400 gadījumiem, kad dzīvnieki atrasti ēkās.
Pētījuma vadītāja, arhitekte Betānija Kisa, skaidro, ka puse no visiem gadījumiem saistīti ar birstastes un gredzenastes possumiem, tiem seko mikrosikspārņi un pliknāsu vombati. Visbiežāk dzīvnieki uzturas jumta telpās, sienās, garāžās vai zem mājas, taču atsevišķi gadījumi fiksēti pat pastkastītēs un ventilācijas sistēmās. Apmēram desmitā daļa no gadījumiem bijusi iekštelpās — guļamistabās un virtuvēs.
Negaidīti kaimiņi
Organizācija Wildlife Victoria, kas nodrošināja datus pētījumam, min vairākus spilgtus piemērus: māju saimniece virtuvē zem izlietnes atradusi cukurglaidera mazuļus, bet vēlāk glābēji tur uzgājuši vēl piecus dzīvniekus. Citā gadījumā ehidna iekļuvusi mājā un devusies taisni uz pieliekamo, kur mēģinājusi izvilkt pat smagu virtuves kombainu. Jaundienvidvelsā darbojošā glābšanas organizācija Wires stāsta par koalu, kas ienākusi mājā pa gaiteni un beigās mierīgi apsēdusies uz saimnieces gultas.
Mikrosikspārņu speciāliste Erika Tudhopa norāda, ka sikspārņu klātbūtne jumtos ir izplatīta un nekaitīga parādība, jo tie palīdz kontrolēt kukaiņu skaitu un nebojā elektrības vadus.
Ieteikumi arhitektūrai
Pēc Kisas vārdiem, atšķirībā no Austrālijas, kur dzīvnieku iekļūšana mājās parasti ir nejauša, Apvienotajā Karalistē jaunbūvēs jau tiek prasīts iekļaut dzīvniekiem draudzīgus elementus, piemēram, ligzdošanas ķieģeļus čurkstēm. Viņa uzskata, ka arī Austrālijā projektēšanas procesā vajadzētu iesaistīt ekologus līdzīgi kā inženierus, paredzot iespējas dzīvnieku ligzdošanai vai patvērumam.
Pētījuma līdzautore profesore Sāra Bekesija uzsver, ka regulārs kontakts ar savvaļas dzīvniekiem uzlabo cilvēku garīgo labbūtību un stiprina saikni ar dabu, tāpēc pilsētas ar vairāk savvaļas dzīves var kļūt veselīgākas un noturīgākas.
