Pētījums: darba mūžs Igaunijā varētu pagarināties līdz 45 gadiem
Saskaņā ar Eurostat prognozēm nākamo 50 gadu laikā Igaunijā paredzamais dzīves ilgums var sasniegt 85 gadus, bet darba mūžs – 45 gadus. Attīstības monitoringa centra ziņojums norāda uz nepieciešamību pēc mūžizglītības sistēmas, kas ļautu cilvēkiem vairākas reizes karjeras laikā apgūt jaunas prasmes vai mainīt profesiju.
Igaunijas Attīstības monitoringa centrs publicējis ziņojumu par darba mūža pagarināšanos un mūžizglītību. Tajā minēts, ka saskaņā ar Eurostat prognozēm tuvāko 50 gadu laikā paredzamais dzīves ilgums Igaunijā palielināsies līdz 85 gadiem, bet vidējais darba mūža ilgums var sasniegt 45 gadus. Tādēļ cilvēkiem karjeras laikā vairākkārt būs jāapgūst jaunas prasmes vai pat jāmaina profesija.
Eksperti norāda, ka jaunībā iegūtā izglītība nav pietiekama 40–50 gadus ilgam darba mūžam, taču daudzi cilvēki pārtrauc mācīties jau vidējā vecumā. Šobrīd vidējais darba mūža ilgums Igaunijā ir 41,5 gadi. Ziņojumā uzsvērts, ka nākotnē būs nepieciešama nepārtrauktas izglītības sistēma, kas atļautu regulāri paaugstināt kvalifikāciju, pārkvalificēties un mainīt profesionālo virzienu.
Pēc Pasaules Ekonomikas foruma datiem, līdz 2030. gadam 39% pašlaik nepieciešamo pamatprasmju kļūs novecojušas, un papildu apmācība būs nepieciešama 59 no 100 darbiniekiem. Lai gan Igaunija pieaugušo izglītībā apsteidz ES vidējo līmeni, visbiežāk mācās cilvēki vecumā no 25 līdz 49 gadiem, galvenokārt sievietes ar augstāko izglītību. Vismazāk kvalifikācijas celšanā piedalās cilvēki ar zemu izglītības līmeni, personas ar ierobežotām darbspējām un vecāki vīrieši.
Turpmākajos karjeras posmos iespēja turpināt mācības lielā mērā ir atkarīga no darba devēja atbalsta, izglītības programmu pieejamības un personīgās motivācijas. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) uzskata, ka visgrūtākais periods ir karjeras vidus, kad darba un ģimenes pienākumu apvienošana apgrūtina mācības. Tuvojoties pensijas vecumam, palielinās risks zaudēt saikni ar darba tirgu un sabiedrisko dzīvi.
Pēc PIAAC pētījuma datiem, augstākais profesionālo prasmju līmenis ir cilvēkiem vecumā no 26 līdz 35 gadiem, pēc tam tas pakāpeniski samazinās. Pēc 55 gadu vecuma dalība papildu izglītībā strauji krītas – tikai aptuveni 10% cilvēku vecumā no 55 līdz 64 gadiem piedalās kvalifikācijas celšanā. Ziņojums sagatavots pētījuma ietvaros par mūžizglītības sistēmas attīstības tendencēm Igaunijā līdz 2050. gadam.
