Pētījums: farmācijas kompānijas uzkrāj patentus, lai ilgāk saglabātu augstas zāļu cenas
JAMA publicēts pētījums atklāj, ka kopš 1990. gada patentu skaits uz vienu apstiprinātu zemas molekulmasas zāļu preparātu ASV pieaudzis vairāk nekā trīskārtīgi, kavējot lētāku ģenērisko zāļu ienākšanu tirgū.
Pētnieku grupa, kuru vada S. Sean Tu no Alabamas Universitātes, žurnālā JAMA pirmdien publicēja analīzi par to, kā farmācijas uzņēmumi izmanto ASV patentu sistēmu, lai ilgāk paturētu tirgus monopolu uz saviem medikamentiem. Pētījums aptvēra Pārtikas un zāļu pārvaldes (FDA) laikā no 1990. līdz 2019. gadam apstiprinātos zemas molekulmasas zāļu preparātus, jo par citiem zāļu veidiem, piemēram, bioloģiskajiem preparātiem, FDA nesniedz sistematizētus publiski pieejamus datus.
Rezultāti liecina, ka vidējais patentu skaits uz vienu apstiprinātu medikamentu ir pieaudzis no 2,1 patenta 1990. gadā līdz 6,9 patentiem 2019. gadā. Lielākā daļa šī pieauguma nāk no tā sauktajiem "nesekundārajiem" jeb blakuspatentiem, kas parasti nav saistīti ar zāļu aktīvo vielu, bet gan ar nelielām izmaiņām neaktīvajās sastāvdaļās, lietošanas veida atjauninājumiem vai speciālu ievadīšanas ierīču, piemēram, automātisko injektoru, dizainu.
Patentu "biezoknis" kavē ģenēriskās zāles
Šādu papildu patentu uzkrāšanos speciālisti sauc par "patentu biezokni" (patent thicket) — tas aizkavē lētāku ģenērisko zāļu formu parādīšanos tirgū, ilgstoši saglabājot augstākas cenas bez reālas klīniskas vērtības pieauguma. Pētījums parādīja, ka patentu skaita pieaugums ir pagarinājis laiku, kurā medikaments ir aizsargāts ar patentu, no vidēji diviem gadiem 1990. gadā līdz vidēji 6,1 gadam 2019. gadā.
Autori norāda, ka tieši patentu aizsardzības ilgums parasti nosaka, cik ilgi zīmolu ražotāji var noteikt monopolcenas, tāpēc strauja blakuspatentu pieauguma tendence var ierobežot cenu konkurenci, kas citādi nāktu par labu pacientiem un veselības aprūpes sistēmai kopumā, palīdzot izvairīties no nevajadzīgiem izdevumiem.
Pētnieki norāda, ka viņu aprēķini, visticamāk, pat nenovērtē pašreizējo patentu biezokņu apmēru, jo pētījumā izmantotais piecu gadu novērošanas periods pēc FDA apstiprinājuma ir īsāks nekā reālā patentu aktivitāte, kas mūsdienās var turpināties līdz pat deviņiem gadiem pēc apstiprinājuma.
