Pētījums: gāzes apkures nomaiņa pret saules paneļiem un siltumsūkni Vācijā ilgtermiņā atmaksājas
Jauns pētījums liecina, ka Vācijas mājsaimniecības, nomainot gāzes apkuri pret saules paneļu, akumulatora un siltumsūkņa sistēmu, 25 gadu laikā varētu ietaupīt vairāk nekā 12 000 eiro. Tas notiek uz laiku, kad valsts mīkstinājusi iepriekšējās prasības pārejai uz atjaunīgo enerģiju apkurē.
Vācijas tīro tehnoloģiju zīmola "1KOMMA5°" veiktais pētījums, par kuru vēsta "Euronews", rāda, ka mājsaimniecībām, kas gāzes apkuri aizstātu ar saules paneļu, elektroenerģijas uzkrāšanas baterijas un siltumsūkņa kombināciju, ilgtermiņā varētu izveidoties ievērojams finansiāls ieguvums.
Lielāki sākotnējie ieguldījumi, mazākas kopējās izmaksas
Pētījumā salīdzinātas divas alternatīvas — jaunas gāzes apkures sistēmas uzstādīšana par aptuveni 10 000 eiro un elektrificēts risinājums (saules paneļi, baterija, siltumsūknis un viedā enerģijas pārvaldības sistēma) par aptuveni 60 000 eiro. Lai gan elektrificētās sistēmas sākotnējās izmaksas ir daudz augstākas, aprēķini rāda, ka 25 gadu periodā, ņemot vērā 5,99% aizdevuma likmi, 16 500 eiro valsts atbalstu un enerģijas ietaupījumus, kopējās izmaksas sasniegtu aptuveni 104 542 eiro. Turpretī gāzes apkures izmantošana šajā periodā, rēķinoties ar gaidāmo gāzes cenu kāpumu, izmaksātu aptuveni 116 993 eiro. Starpība veido apmēram 12 451 eiro ietaupījumu par labu elektrificētajai sistēmai.
Nav jākoncentrējas tikai uz sākotnējo cenu
"1KOMMA5°" līdzdibinātājs Janniks Šalls uzsvēra, ka mājokļu īpašniekiem nevajadzētu vērtēt tikai iegādes cenu, jo finansējot pāreju ar ikmēneša maksājumiem, iespējams panākt prognozējamākas izmaksas un mazāku atkarību no fosilā kurināmā cenu svārstībām. Pēc uzņēmuma aprēķiniem, viedā enerģijas pārvaldības sistēma vien var samazināt elektrības rēķinu līdz pat 42 eiro mēnesī, automātiski izvēloties, vai saražoto enerģiju izmantot uzreiz, uzkrāt baterijā vai pārdot tirgū.
Siltumsūkņi kļūst arvien populārāki
Pērn siltumsūkņi Vācijā kļuvuši par visvairāk pārdoto jauno apkures tehnoloģiju, veidojot 48% no visām jaunajām apkures sistēmām, ar 21% pieaugumu salīdzinājumā ar 2024. gadu. Tomēr Vācija nesen mīkstinājusi iepriekš plānotās prasības — atteikusies no nosacījuma, ka jaunām apkures sistēmām vismaz 65% enerģijas jāiegūst no atjaunīgajiem resursiem, kā arī atcēlusi plānoto aizliegumu uzstādīt jaunas naftas un gāzes apkures sistēmas. Oksfordas Universitātes profesors Jans Rozenovs brīdinājis, ka šī prasību mīkstināšana varētu nākotnē padarīt pāreju uz videi draudzīgāku apkuri dārgāku un sarežģītāku.
