Pētījums: Igaunijas iedzīvotāju attieksme pret ģimenes jautājumiem ir viena no konservatīvākajām Eiropā
Starptautisks pētījums liecina, ka, neraugoties uz progresīvām atbalsta sistēmām, Igaunijas sabiedrība izrāda piesardzīgu attieksmi pret laulības šķiršanu mazu bērnu gadījumā un māšu nodarbinātību, nostādot valsti konservatīvu valstu grupā kopā ar Bulgāriju, Ungāriju un Slovākiju.
Starptautiska pētnieku grupa no Somijas, Lielbritānijas un Igaunijas ir analizējusi vairāk nekā 60 000 cilvēku aptaujas datus no 21 Eiropas valsts, apkopojot tos 2006. un 2018. gadā. Pētījums, kas publicēts žurnālā Population and Development Review, atklāj, ka kopumā Eiropā kopdzīve bez laulības ir plaši pieņemta, bet brīvprātīga bezbērnība un laulības šķiršana ģimenēs ar maziem bērniem tiek vērtēta kritiski.
Austrumeiropā gandrīz 40% respondentu neapstiprina laulības šķiršanu, ja bērni ir jaunāki par 12 gadiem, turpretī Dienvideiropā šādu viedokli pauž mazāk nekā ceturtā daļa. Igaunija šajā ziņā izceļas ar īpaši piesardzīgu attieksmi – pat Polijā un Slovēnijā atbalsts šķiršanai mazu bērnu gadījumā un māšu nodarbinātībai ir lielāks. Līdz ar Bulgāriju, Ungāriju un Slovākiju Igaunija ietilpst konservatīvāko valstu grupā, neskatoties uz labi attīstītiem atbalsta pasākumiem darba un ģimenes dzīves saskaņošanai.
Izglītības līmenis ietekmē tikai atsevišķus uzskatus. Cilvēki ar augstāko izglītību daudz labvēlīgāk vērtē laulības šķiršanu mazu bērnu gadījumā un māšu pilna laika darbu. Savukārt vīriešu pilna laika nodarbinātība šādās situācijās tiek uzskatīta par pašsaprotamu visās valstīs un izglītības grupās. Pētnieki norāda, ka šīs atšķirības varētu būt saistītas ar dzimumu dubultstandartu – sievietēm ar zemāku izglītību ienākumu zaudējums, paliekot mājās, ir mazāk nozīmīgs, tāpēc pilna laika darbs viņu starpā tiek retāk uzskatīts par piemērotu izvēli.
Interesanti, ka Dienvid- un Austrumeiropā izglītības ietekme uz attieksmi pret kopdzīvi bez laulības un bērnu radīšanu ārpus laulības laika gaitā ir samazinājusies. Mazāk izglītotā sabiedrības daļa šajos reģionos ir kļuvusi pieņemošāka šādiem dzīvesveidiem, savukārt sākotnēji augstākais atbalsta līmenis starp augsti izglītotajiem ir samazinājies.
