Pētījums: Igaunijas personalizētie ārkārtas brīdinājumi kļūst ātrāki

Jauns pētījums liecina, ka Igaunijas ārkārtas brīdinājumu sistēma, kas SMS paziņojumus sūta saņēmēja izvēlētajā valodā, ir ievērojami paātrinājusi paziņošanu un uzlabojusi saprotamību. Pētījumu veikusi Stella Polikarpusa no Igaunijas Drošības zinātņu akadēmijas, un tas publicēts žurnālā International Journal of Disaster Risk Reduction.

Iepriekš ārkārtas brīdinājumi tika nosūtīti kā viena SMS trijās valodās – igauņu, krievu un angļu. Šāds formāts bija pārāk garš un grūti uztverams, turklāt vēstījumi bieži tika sadalīti vairākos SMS segmentos, kas palēnināja piegādi un noslogoja tīklu.

Projekta EE-ALARM vadītāja Kadi Luhta-Kallasa norāda, ka 2022. un 2023. gada testi parādīja – trīsvalodu brīdinājumi ir pārāk gari un apgrūtina informācijas uztveri kritiskās situācijās. 'Mums bija vajadzīgs risinājums, kas ņem vērā cilvēku valodas izvēli,' viņa saka.

EE-ALARM sistēma, kas tiek attīstīta kopš 2023. gada, nosaka saņēmēja valodas izvēli, izmantojot mobilo operatoru datus. Ja šādu datu nav, lietotājs saņem divvalodu ziņojumu igauņu un angļu valodā. 2025. gada 14. maija valsts mēroga testā šādu gadījumu bija 14 procenti, bet 2026. gada testā – tikai 7–8 procenti.

Testa laikā SMS brīdinājumi tika nosūtīti divreiz gandrīz 1,5 miljoniem SIM karšu; tā bija arī pirmā valsts mēroga pārbaude, kurā iesaistītas sirēnas. Atgriezeniskās saites anketu kriis.ee vietnē aizpildīja 24 787 cilvēki. No aptaujātajiem 97,8 procenti apstiprināja, ka saņēmuši SMS, bet 68,3 procenti pamanīja īsziņu pirms sirēnām vai mobilajām lietotnēm. 95,6 procenti respondentu norādīja, ka spējuši uzreiz izlasīt būtisko informāciju savā vēlamajā valodā.

Pētījumā salīdzināts, ka ar veco sistēmu tāda paša apjoma paziņojumu nosūtīšana prasītu vairākas stundas un gandrīz 12 miljonus SMS segmentu. Jaunā sistēma brīdinājumus piegādāja aptuveni 40 minūtēs, izmantojot 2,4 miljonus segmentu. Autori norāda, ka šāda uz atrašanās vietu balstīta un valodas izvēli ņemoša SMS brīdinājumu sistēma ir unikāla pasaulē.

Vienlaikus pētījums atklāj arī trūkumus. Sistēmas precizitāte ir atkarīga no tā, cik aktuāli ir operatoru dati. Īpašas problēmas radušās, sūtot ziņojumus uz ārvalstu SIM kartēm, jo bieži nav iespējams apstiprināt, vai viesabonēšanas lietotājs ziņojumu saņēmis.

Pētījumā analizēta arī cell broadcast tehnoloģija, kas ļautu brīdinājumus piegādāt vēl ātrāk un precīzāk noteikt bīstamo zonu. Tomēr autori atzīst, ka šis risinājums vēl jāattīsta, turklāt jānodrošina, ka arī turpmāk brīdinājumi tiek saņemti lietotāja vēlamajā valodā. Pētnieki iesaka turpināt EE-ALARM attīstību, paplašinot brīdinājumu kanālus un uzlabojot valodas preferenču datu kvalitāti.

Pavasarī sistēma tikusi pārbaudīta arī reālos apstākļos, kad Igaunijā ieklīda bezpilota lidaparāti, kas saistīti ar Ukrainas triecieniem Krievijas infrastruktūrai. Brīdinājumu sistēma aptver visu veidu ārkārtas situācijas, tostarp dabas katastrofas.