Pētījums: liels čili piparu patēriņš var palielināt dažu vēža veidu risku

Zinātnieki jau gadiem diskutē par to, vai čili piparu ēšana var ietekmēt vēža risku. Lai gan laboratorijas eksperimentos atklātas čili piparu pretiekaisuma un pat pretvēža īpašības, daži cilvēku pētījumi norāda uz iespējamu saistību starp ļoti lielu patēriņu un paaugstinātu gremošanas trakta vēža risku.

Jaunākajā pārskatā, kas publicēts žurnālā Frontiers in Nutrition, pētnieki apkopoja datus no 14 novērojumu pētījumiem, kuros kopumā piedalījās vairāk nekā 11 000 cilvēku, tostarp vairāk nekā 5000 ar diagnosticētu gremošanas trakta vēzi. Salīdzinot ar cilvēkiem, kuri patērēja vismazāk čili piparu, tiem ar vislielāko patēriņu bija par aptuveni 64% lielāka iespēja saslimt ar jebkuru gremošanas trakta vēzi. Visspēcīgākā saistība bija ar barības vada vēzi – lielākā patēriņa grupā risks bija gandrīz trīs reizes lielāks.

Attiecībā uz kuņģa un resnās zarnas vēzi pētnieki nekonstatēja statistiski nozīmīgu riska pieaugumu, lai gan kuņģa vēzim bija vērojama tendence uz augstāku risku (aptuveni par 77% lielāks), taču tas nebija statistiski ticams.

Reģionālās atšķirības

Pētījuma rezultāti atšķīrās atkarībā no reģiona. Āzijas, Āfrikas un Ziemeļamerikas pētījumos kopumā tika konstatēts augstāks vēža risks starp lielākajiem čili patērētājiem. Savukārt Eiropas un Dienvidamerikas pētījumos risks nebija paaugstināts vai pat bija zemāks. Pētnieki norāda, ka šīs atšķirības var izskaidrot ar dažādiem faktoriem, piemēram, čili piparu veidu, pagatavošanas metodēm, ģenētiku, smēķēšanu, alkohola lietošanu un citiem uztura paradumiem.

Kāpēc barības vads ir īpaši neaizsargāts?

Zinātnieki izvirzījuši vairākas hipotēzes par to, kāpēc barības vads ir jutīgāks pret čili piparu ietekmi. Kapsaicīns, kas piešķir pipariem asumu, aktivizē TRPV1 receptorus, radot dedzinošu sajūtu. Atkārtota ļoti asu ēdienu iedarbība var izraisīt hronisku barības vada gļotādas kairinājumu. Tomēr šīs idejas vēl nav pierādītas.

Jāievēro piesardzība

Lai gan atklājumi izklausās satraucoši, pētnieki aicina tos interpretēt uzmanīgi. Visi iekļautie pētījumi bija novērojumu pētījumi, kas nozīmē, ka tie var atklāt tikai saistību, bet ne cēloņsakarību. Citi faktori, piemēram, smēķēšana, alkohols, sociālekonomiskā situācija, infekcijas vai vispārējie uztura modeļi, var ietekmēt rezultātus.

Pašlaik viens no lielākajiem neatbildētajiem jautājumiem ir par devu. Nav skaidrs, vai mērens čili piparu patēriņš rada tādu pašu risku kā ļoti liels patēriņš, vai arī pastāv slieksnis, pēc kura risks sāk pieaugt. Turpmākos pētījumos, kas sekotu cilvēkiem daudzu gadu garumā, būs jānoskaidro, vai čili pipariem ir tieša loma vēža attīstībā vai arī novērotās saistības ir saistītas ar citiem dzīvesveida un vides faktoriem.