Pētījums: miega ilgums no 6,4 līdz 7,8 stundām saistīts ar lēnāku bioloģisko novecošanos
Kolumbijas Universitātes pētnieki, analizējot gandrīz pusmiljona cilvēku datus, secinājuši, ka vislabākie bioloģiskās novecošanās rādītāji novēroti tiem, kas guļ 6,4–7,8 stundas diennaktī. Pētījums gan nepierāda, ka miega ilgums pats izraisa novecošanos.

Kolumbijas Universitātes zinātnieki, izvērtējot gandrīz pusmiljona cilvēku datus, noskaidrojuši, kāds miega ilgums saistīts ar vislabvēlīgākajiem bioloģiskās novecošanās rādītājiem. Šādu informāciju min ziņu vietne “Unian.net”. Optimālais intervāls izrādījies no 6,4 līdz 7,8 stundām diennaktī, bet gan pārāk īss, gan pārāk ilgs miegs bijis saistīts ar straujāku organisma novecošanos.
Ko pētīja
Pētnieki vērtēja 23 bioloģiskās novecošanās marķierus, kas ļauj spriest par dažādu orgānu un audu stāvokli. Kopumā aplūkotas 17 organisma sistēmas un struktūras, tostarp smadzenes, sirds, plaušas un imūnsistēma.
Vislabākie rezultāti bija cilvēkiem, kuri gulēja aptuveni 6,4–7,8 stundas. Tiem, kuri gulēja mazāk nekā sešas vai vairāk nekā astoņas stundas, biežāk konstatētas paātrinātas novecošanās pazīmes. Sakarība bija U veida: sliktākie rādītāji bija abos miega ilguma galējos punktos, bet labākie – intervāla vidū.
Iespējamie skaidrojumi
Hronisks miega trūkums var izjaukt hormonālo līdzsvaru, pastiprināt organisma reakciju uz stresu un traucēt atjaunošanās procesus, kā arī ietekmēt cukura līmeni asinīs un asinsspiediena regulāciju. Pārmērīgi ilgs miegs ir sarežģītāks jautājums: pats par sevi tas ne vienmēr kaitē, taču var būt saistīts ar hroniskām slimībām, psihiskās veselības traucējumiem vai sliktu miega kvalitāti. Tāpēc pētnieki uzsver, ka darbs nepierāda, ka tieši miega ilgums izraisa ātrāku vai lēnāku novecošanos; drīzāk tas var liecināt par vispārējo veselības stāvokli.
Saistība ar slimībām
Cilvēkiem, kuri gulēja mazāk nekā sešas stundas, biežāk novērota depresija, trauksmes traucējumi un aptaukošanās. Konstatēta arī saistība ar otrā tipa cukura diabētu, paaugstinātu asinsspiedienu, koronāro sirds slimību un sirds ritma traucējumiem. Gan nepietiekams, gan pārmērīgs miegs bija saistīts ar lielāku elpošanas un gremošanas sistēmas slimību risku, tostarp astmu, gastrītu un gastroezofageālā refluksa slimību.
Secinājumi
Pieaugušajiem parasti iesaka gulēt vismaz septiņas stundas, taču individuālā vajadzība var atšķirties. Svarīga ir arī miega kvalitāte un regulārs režīms. Ja cilvēks regulāri guļ ievērojami vairāk vai mazāk nekā ierasti un joprojām jūtas noguris, tas var norādīt uz veselības problēmām, ko vērts pārrunāt ar ārstu.


