Pētījums: mikroplastmasa ūdenī rada reaktīvas molekulas, kas var kaitēt šūnām
Kolumbijas universitātes un Kalifornijas Universitātes Bērklijā zinātnieki žurnālā Nature aprakstījuši ķīmisku procesu, kurā mikroplastmasa saskarē ar ūdeni veido reaktīvās skābekļa formas. Tās var bojāt dzīvos audus, taču pētījums nepierāda konkrētu slimību cēloni cilvēkam.

Kolumbijas universitātes un Kalifornijas Universitātes Bērklijā (ASV) pētnieki žurnālā Nature publicētā pētījumā noskaidrojuši, kā sīkas plastmasas daļiņas var ķīmiski iedarboties uz apkārtējo ūdeni. Atklājums apšauba līdzšinējo uzskatu, ka mikroplastmasa ir pasīvs, ķīmiski neaktīvs materiāls, un liek no jauna vērtēt tās iespējamo ietekmi uz cilvēka veselību.
Kas atklāts
Plastmasai sadrumstalojoties mikroplastmasā un vēl sīkākā nanoplastmasā, strauji pieaug tās virsmas laukums. Pētnieki konstatēja, ka šīs virsmas saskarē ar ūdeni rada reaktīvus radikāļus jeb reaktīvās skābekļa formas (ROS). Šādas molekulas var bojāt šūnu un audu sastāvdaļas.
Ūdenim šajā procesā ir aktīva loma. Daudzas plastmasas ir hidrofobas, tas ir, atgrūž ūdeni, un pie to virsmas notiek elektronu pārvietošanās starp ķīmiskajiem veidojumiem. Berklijas komanda, izmantojot teorētiskos aprēķinus un datorsimulācijas, parādīja, ka hidroksīda joni koncentrējas ūdens slānī pie plastmasas virsmas un vieglāk zaudē elektronus, veidojot hidroksilradikāļus. Tie ir īpaši reaģētspējīgi un spēj bojāt bioloģiskās molekulas.
Iespējamā nozīme
Asinis un šūnas satur daudz ūdens, tāpēc, kā norāda autori, mikroplastmasa organismā varētu turpināt ķīmiskās reakcijas. Pētījums sniedz iespējamu skaidrojumu dažiem ar mikroplastmasu saistītiem kaitīgiem efektiem, taču nepierāda, ka šis process izraisa konkrētas slimības cilvēkiem.
Kolumbijas pētnieku grupa jau 2024. gadā ar lāzermikroskopijas metodi atklāja vidēji aptuveni 240 000 nosakāmu plastmasas daļiņu litrā pudelēs fasēta ūdens, galvenokārt nanoplastmasas. Tas bija 10–100 reižu vairāk nekā iepriekšējie aprēķini. Zinātniskajos žurnālos publicēti pētījumi saista mikroplastmasas iedarbību ar sirdslēkmēm, insultiem, demenci un smadzeņu audzējiem. 2026. gadā ASV federālā valdība uzsāka 144 miljonu dolāru iniciatīvu, bet ASV Vides aizsardzības aģentūra mikroplastmasu pirmoreiz iekļāva dzeramā ūdens potenciālo piesārņotāju sarakstā.
Pētnieki norāda, ka izpratne par šo mehānismu varētu palīdzēt izstrādāt plastmasas, kas ūdenī rada mazāk kaitīgu molekulu. Reakcijas varētu ietekmēt arī ūdens organismus un ekosistēmas.


/nginx/o/2026/11/19/18042932t1hf5db.jpg)