Pētnieki brīdina: spēcīgais El Ninjo 2026./27. gadā var apdraudēt pasaules pārtikas apgādi
Divi universitāšu profesori brīdina, ka 2026./27. gadā attīstošais El Ninjo laikapstākļu notikums var būt viens no spēcīgākajiem vairāk nekā simt gados un vienlaikus apdraudēt pārtikas drošību un veselību. Viņi aicina valdības gatavoties jau tagad.
Profesors Eoins Maklaflins (Eoin McLaughlin) no Heriota-Vota universitātes Edinburgā, Skotijā, un profesors Matiass Bekss (Matthias Beck) no Korkas Universitātes koledžas (UCC) Īrijā brīdina, ka šobrīd veidojas El Ninjo parādība, kas varētu būtiski ietekmēt pasaules pārtikas apgādi. Pēc viņu domām, 2026./27. gada El Ninjo var būt viens no spēcīgākajiem vairāk nekā simt gadu laikā.
El Ninjo ir periodiski atkārtota klimata parādība, kas saistīta ar neparasti siltu ūdens temperatūru Klusā okeāna tropiskajā daļā. Tā var izjaukt laikapstākļus visā pasaulē un veicināt sausumu, plūdus un ekstremālas temperatūras dažādos reģionos.
Pārtikas trūkums un slimību risks
Zinātnieki nesen publicētā rakstā norāda, ka pārtikas trūkums un slimību uzliesmojumi ir savstarpēji saistīti draudi, un tie jārisina kopā, nevis kā atsevišķas ārkārtas situācijas. Bekss uzsver, ka lielas dabas katastrofas var krasi ietekmēt gan pārtikas piegādi, gan cilvēku veselību. Viņš aicina pārtraukt reaģēt uz katru katastrofu atsevišķi un apzināties, kā klimata trieciens var izraisīt plašākas humanitārās krīzes.
Pēc pētnieku teiktā, vienas un tās pašas klimatiskās novirzes sekas var būtiski atšķirties atkarībā no ekonomiskajiem un institucionālajiem apstākļiem.
Esošais spiediens uz pārtikas sistēmām
Autori norāda, ka El Ninjo veidojas laikā, kad pasaules pārtikas sistēmas jau ir pakļautas spiedienam. Karš Ukrainā un karš Irānā ir traucējis lauksaimniecisko ražošanu un tirdzniecību, bet mēslojuma trūkst. Viņuprāt, daudzas valstis atsevišķi varētu izturēt spēcīgu El Ninjo, taču vairāku satricinājumu kopējā ietekme var pārsniegt to noturību.
Tāpat pētnieki min mazāk acīmredzamus veselības riskus. Pārtikas trūkums un cenu attiecību izmaiņas var mainīt cilvēku uzturu un pārtikas ieguves vietas, kas var palielināt kontaktu ar dzīvniekiem, kuri pārnēsā zoonozes, proti, no dzīvniekiem uz cilvēkiem pārnēsājamas slimības. Sekas ir grūti prognozēt, taču plānošana var novērst vissliktākos scenārijus.
Pēc Bekša teiktā, valdībām un starptautiskajām organizācijām šiem savstarpēji saistītajiem riskiem jāgatavojas, pirms tie saasinās.
