Pētnieki: klimata sasilšana pastiprinājusi Nepālas postošā ledāja sabrukuma riskus
Starptautiskā pētnieku grupa secinājusi, ka klimata pārmaiņu izraisītā sasilšana, visticamāk, veicinājusi augusta beigās notikušo kalna nogāzes un ledāja sabrukumu Nepālā, kurā gājuši bojā vairāk nekā 1300 cilvēku. Pētnieki uzsver, ka sasilšana nav bijusi tiešais cēlonis, bet gan pastiprinājusi jau esošo ģeoloģisko nestabilitāti.
Pētnieku organizācija "World Weather Attribution" nākusi klajā ar secinājumiem par 26. augustā notikušo katastrofu pie Nepālas un Ķīnas robežas, kad no Langtang Lirung kalna nogāzās aptuveni 110 miljoni kubikmetru iežu un ledus. Masa krita no aptuveni 1400 metru augstuma un ar milzīgu spēku ietriecās ielejā, radot plūdu vilni, kas pārvietojās ātrāk par 177 kilometriem stundā, iznīcinot mājas, ceļus un tiltus. Katastrofā gājuši bojā vairāk nekā 1300 cilvēku, bet vairāk nekā 5000 joprojām skaitās bezvēsts pazuduši.
Ārkārtīgi rets notikums
Pēc pētnieku aplēsēm, tik liela mēroga klinšu nogruvums konkrētajā vietā varētu atkārtoties tikai reizi 1000 līdz 10 000 gadu. Tomēr apstākļi katastrofas priekšvakarā bijuši neparasti — reģionā kopš pirmsindustriālā laikmeta temperatūra pieaugusi par aptuveni diviem grādiem, bet jūlijā un augustā sasilšana sasniegusi 1,5 grādus. Šā gada vasara bijusi siltākā novērojumu vēsturē, un dažas dienas pirms katastrofas temperatūra vietām par pieciem grādiem pārsniegusi pēdējo 30 gadu vidējo rādītāju.
Ilgtermiņa izmaiņas Himalajos
Pētnieki norāda, ka kopš 20. gadsimta 80. gadiem augstums, virs kura temperatūra saglabājas zem nulles, Himalajos katru desmitgadi paaugstinājies par aptuveni 100 metriem. Tas veicinājis ledāju atkāpšanos un mūžīgā sasaluma kušanu, kas var vājināt kalnu nogāzes. Iespējama loma varējusi būt arī 2015. gada spēcīgajai zemestrīcei, taču tās precīzu ietekmi noteikt neizdevies.
Pētījuma līdzautors Bens Klārks uzsvēra, ka klimata pārmaiņu pēdas skaidri redzamas ilgtermiņa procesos ap ledāju, ietekmējot vairākus iespējamos sabrukuma cēloņus. Nepālas ārlietu ministrs aicinājis lielākās siltumnīcefekta gāzu emitētājvalstis, tostarp Ķīnu un Indiju, uzņemties atbildību par sekām. Katastrofas tuvumā atradusies arī Latvijas tūristu grupa — trīs Latvijas iedzīvotāji nav cietuši.
