Pētnieki modelējuši klimata pārmaiņu ietekmi uz pazemes ūdeņiem Latvijā

Latvijas Universitātes zinātnieki sadarbībā ar ārvalstu kolēģiem ir veikuši pētījumu par to, kā klimata pārmaiņas ietekmēs pazemes ūdeņu krājumus Baltijas valstīs līdz šī gadsimta beigām. Aprēķinos izmantoti 13 reģionālie klimata modeļi no EURO-CORDEX datu kopas un trīs dažādi klimata pārmaiņu attīstības scenāriji.

Ilgtermiņā situācija nav satraucoša

Modelēšanas rezultāti liecina, ka lielākajā daļā pētīto teritoriju pazemes ūdeņu kopējais līmenis ilgtermiņā drīzāk pieaugs, salīdzinot ar pēdējo desmitgažu klimata normu. Tomēr pētnieki norāda, ka tuvākajos gados un desmitgados vietām ir sagaidāms arī pazemes ūdens līmeņa samazinājums.

Seklie gruntsūdeņi ir jutīgākie

Visvairāk klimata svārstībām pakļauti ir seklie gruntsūdeņi, kuru līmenis mainās daudz straujāk nekā dziļāk esošajos ūdens horizontos, jo tie tieši reaģē uz nokrišņu daudzumu. Tāpēc ilgstoša karstuma un sausuma periodos pirmie ar ūdens trūkumu var saskarties tie, kam ir seklas akas — galvenokārt privātmāju iedzīvotāji un lauksaimnieki.

Klimats maina arī ūdens kvalitāti

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra 2025. gadā publicētajā pārskatā par ūdeņu apsaimniekošanu uzsvērts, ka pieaugošā gaisa un ūdens temperatūra, vieglākas un īsākas ziemas, kā arī biežāki ekstrēmi laikapstākļu notikumi — piemēram, sausuma periodi, ko nomaina spēcīgas lietavas — ietekmē ne tikai ūdens daudzumu, bet arī tā kvalitāti. Mainās arī upju plūsmas raksturs, jo bezsala periodi kļūst garāki un pavasara palu sākums iestājas agrāk. Šīm izmaiņām var būt sekas dabiskajiem procesiem, tostarp zivju nārstam un migrācijai, kas savukārt var traucēt ekosistēmu līdzsvaru un mazināt bioloģisko daudzveidību.