Pētnieki: pilsētu un lauku iedzīvotāju oglekļa pēdas atšķirība Eiropā samazinās
Igauņu un citu ziemeļvalstu zinātnieku pētījums atklāj, ka priekšstats par pilsētniekiem kā videi draudzīgākiem iedzīvotājiem ne vienmēr atbilst patiesībai — daudz kas atkarīgs no valsts un iedzīvotāju labklājības līmeņa.
Ilgstoši valdījis uzskats, ka pilsētu iedzīvotāji rada mazāku slodzi videi nekā lauku iedzīvotāji, jo biežāk izmanto sabiedrisko transportu un dzīvo daudzdzīvokļu mājās. Tallinas Tehniskās universitātes un Stokholmas Vides institūta Tallinas centra pētnieki kopā ar kolēģiem no Islandes un Norvēģijas secinājuši, ka šis pieņēmums neatbilst visai Eiropai.
Zinātnieki analizēja 29 Eiropas valstu iedzīvotāju patēriņa paradumus un ar tiem saistītās siltumnīcefekta gāzu emisijas laikā no 1994. līdz 2020. gadam. Gandrīz visā šajā periodā eiropiešu emisijas pārsniedza līmeni, kas nepieciešams, lai globālo sasilšanu noturētu 1,5 vai 2 grādu robežās. Vienīgais izņēmums bija dažu Austrumeiropas valstu, piemēram, Rumānijas un Bulgārijas, lauku iedzīvotāji, kuru patēriņš tikko atbilda klimata mērķiem.
Atšķirības starp reģioniem
Rietumeiropā un Ziemeļeiropā pilsētnieki tiešām rada mazāku kaitējumu videi nekā lauku iedzīvotāji. Savukārt Austrumeiropā un Dienvideiropā situācija ir pretēja — tur pilsētnieku ikdienas patēriņa oglekļa pēda ir lielāka. To skaidro ar dzīvesveida un ienākumu atšķirībām — šo reģionu pilsētās cilvēki pelna un tērē krietni vairāk nekā laukos, turklāt pilsētās ir vairāk mazu mājsaimniecību, kas palielina patēriņu uz vienu cilvēku. Rietumeiropā savukārt lauku iedzīvotāji vairāk tērē transportam un mājokļa uzturēšanai.
Atšķirība mazinās, bet ir arī bažas
Statistika liecina, ka laika gaitā pilsētu un lauku iedzīvotāju oglekļa pēdas atšķirība pakāpeniski samazinās — galvenokārt tāpēc, ka pilsētās, īpaši Austrumeiropā un Dienvideiropā, piesārņojuma rādītāji krītas straujāk. Taču Rietumeiropā pilsētu iedzīvotāju oglekļa efektivitāte pēdējā laikā sākusi pasliktināties, kas nozīmē, ka blīvas apbūves priekšrocības vides ziņā pamazām izzūd. Pētnieki norāda, ka pieaugošs patēriņš, ko rada ekonomikas izaugsme, bieži vien izlīdzina tehnoloģiju sniegtos ieguvumus videi.
Tāpēc pētījuma autori aicina, veidojot valsts politiku, ņemt vērā ekonomikas izaugsmes ēnas puses — piemēram, apsvērt lielākus nodokļus aviopārvadājumiem vai atcelt fosilā kurināmā subsīdijas. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā Carbon Footprints.
