Pētnieki skaidro, kāpēc nabadzībā augušie pieaugušie grūti atmet taupības ieradumus
Pētījums liecina, ka bērnībā nabadzībā augušiem cilvēkiem pieaugot saglabājas paaugstināts stress par naudu un tieksme rīkoties riskantāk, kad viņi jūt draudus zaudēt visu.
Pētnieki atklājuši, ka bērnība, kas pavadīta finansiāli nestabilā vidē, atstāj ilgstošas pēdas arī pieaugušā vecumā. Cilvēkiem, kuri auguši nabadzībā, ir lielāka tendence izjust stresu par naudu nekā tiem, kam bērnībā nebija šādas pieredzes.
Pētījumā norādīts, ka šādi cilvēki mēdz rīkoties riskantāk brīžos, kad jūt draudus zaudēt visu, ko ir sasnieguši. Viņu lielākās bailes ir atgriezties tajā pašā finansiālajā situācijā, kurā viņi auguši, tāpēc viņi dara visu iespējamo, lai no tā izvairītos.
Vecie paradumi nezūd
Veids, kā šie cilvēki cenšas pasargāt sevi no atgriešanās nabadzībā, bieži izpaužas kā atgriešanās pie ieradumiem, kas viņiem raksturīgi bijuši kopš bērnības. Piemēram, viņi turpina meklēt izdevīgākos piedāvājumus un atlaides pat tad, ja finansiālā situācija ir uzlabojusies un viņi varētu atļauties tērēt vairāk.
Naudas taupīšana šiem cilvēkiem sniedz drošības sajūtu, kas viņiem šķiet svarīgāka par ērtībām vai iespēju izmantot savus finanšu resursus brīvāk. Šī uzvedība saglabājas neatkarīgi no tā, cik stabila kļuvusi viņu pašreizējā finansiālā situācija, jo bērnībā gūtā pieredze veido dziļi iesakņojušos attieksmi pret naudu un tās izmantošanu.
