Pētnieks: kalnu nogruvuma gadījumā liels attālums no epicentra vēl negarantē drošību
Latvijas Universitātes ledāju pētnieks Kristaps Lamsters skaidro, ka ledāja sabrukuma vai nogruvuma radītā ūdens, ledus un iežu plūsma var aizsniegt vietas tālu no sākotnējās notikuma vietas.
/nginx/o/2026/09/11/17910622t1hbcd4.jpg)
Atrašanās tālu no ledāja vai nogruvuma vietas pati par sevi nenozīmē, ka cilvēks ir drošībā. To aģentūras LETA podkāstā "Kas tas vispār bija?!" uzsvēris Latvijas Universitātes asociētais profesors un ledāju pētnieks Kristaps Lamsters.
Plūsma var nokļūt tālu lejup
Pēc pētnieka teiktā, bīstamību rada strauja ūdens, ledus un iežu masu plūsma pa kalnu ielejām. Šāda plūsma var aizvirzīties tālu lejup, tāpēc arī vietas, kas atrodas ievērojamā attālumā no pašas notikuma vietas, nav automātiski pasargātas.
Tādējādi attālums no ledāja vai nogruvuma vietas nav uzskatāms par pietiekamu drošības garantiju. Izšķiroša nozīme ir tam, kā masa pārvietojas pa ieleju.
