otrdiena, 2026. gada 17. novembris
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

UkrainaPublicēts: 2026. gada 17. novembris 11:03

Pētnieks: Krievija diktē noteikumus ASV Ukrainas miera procesā

Igaunijas Starptautiskās aizsardzības un drošības centra (ICDS) pētnieks Mareks Kohvs uzskata, ka Krievija Ukrainas miera sarunās faktiski nosaka ASV rīcību. Viņaprāt, Vašingtonu virza vēlme veidot biznesa saites ar Maskavu un ASV starpvēlēšanu rezultāti.

Foto: ERR News

Krievija pašlaik nosaka tempu ASV vadītajā Ukrainas miera procesā, un tam par pamatu ir arī Vašingtonas vēlme veidot uzņēmējdarbības saites ar Maskavu. To intervijā ziņu vietnei ERR News paudis Tallinā bāzētā Starptautiskā aizsardzības un drošības centra (ICDS) pētnieks Mareks Kohvs.

Viņš norāda, ka ASV faktiski pārstāv tās pašas prasības, ko Krievija izvirzīja 2021. gadā, pirms sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Kohvs apšauba, vai šo procesu vispār var saukt par miera procesu: viņaprāt, amerikāņi devuši Krievijai platformu, lai atkārtotu vecās prasības. Maskava vēloties, lai Eiropai nebūtu teikšanas jautājumos, kas skar Krieviju, bet pati saglabātu ietekmes mehānismus pār Eiropas lēmumiem.

Kāpēc rīkojas ASV

Kohvs saista ASV pozīciju ar Donalda Trampa administrācijas ilgstošo vēlmi veidot biznesa attiecības ar Krieviju. Ja izdotos panākt kādu mieru, varētu apspriest sankciju atcelšanu un paplašināt šīs saites. Vēl viens faktors esot ASV starpvēlēšanu rezultāti: Trampam atlicis samērā ierobežots laiks, lai šādi spiestu Ukrainu, un to labi apzinoties arī Putins. Turklāt Tramps vēlas atkal parādīties kā miera nesējs.

Prasības Eiropai

Vācijas laikraksts Bild pagājušajā piektdienā vēstīja, ka Krievijas priekšlikumi jaunai Eiropas drošības arhitektūrai, ko Maskava vēlas apspriest paralēli miera sarunām, skar Baltijas valstis, Somiju un Moldovu. Pēc izdevuma datiem, Maskava vēlas panākt, lai Somija izstātos no NATO, alianse likvidētu bāzes Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, bet Moldova kļūtu par federāciju.

Kohvs šīs prasības nevērtē kā nopietnas. Viņš norāda uz pretrunu: Krievija pieprasa NATO spēku atvilkšanu uz 1997. gada pozīcijām, bet vienlaikus tai it kā būtu jāpieņem Ukrainas dalība NATO. Viņš neticot, ka kāda NATO sabiedrotā valsts piekristu izvest spēkus no Baltijas, un atsaucas uz aptaujām, kurās gandrīz divas trešdaļas amerikāņu atbalsta ASV pašreizējo lomu NATO.

Eiropas nostāja

Pēc Kohva domām, Eiropai jāierodas pie sarunu galda ar skaidru pretpiedāvājumu: Krievija nedrīkst diktēt noteikumus Ukrainai, Eiropai vai NATO, un sarunas iespējamas tikai pēc uguns pārtraukšanas. Viņš uzskata, ka Eiropa palaidusi garām izdevumu parādīt spēku, jo iestrēgusi strīdos par to, kas to pārstāvēs. Eiropas Savienības augstā pārstāve Kaja Kallasa esot nepieņemama gan Krievijai, gan ASV, taču dažādu iemeslu dēļ.

Kad sarunu formāts varētu sākties, Kohvs prognozēt nevar. Viņš norāda, ka Putins cer uz nākamgad gaidāmajām vēlēšanām Francijā, savukārt Tramps steidzas, bet Demokrātu kontrolēta Kongresa ietekmes pieaugums varētu radīt lielāku problēmu Eiropā.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā