Piecu minūšu vingrojumi dienā? Veselības eksperte brīdina par pārāk zemu latiņu

Lai gan sabiedrībā arvien izplatītāka kļūst ideja, ka veselības uzturēšanai pietiek ar minimālu fizisko aktivitāti, Edinburgas Universitātes globālās sabiedrības veselības profesore Devi Sridhara aicina neuztvert pārāk vienkāršotus secinājumus. Viņa atsaucas uz nesen publicētu pētījumu žurnālā The Lancet, kurā modelēta piecu minūšu mērenas aktivitātes pievienošanas ietekme uz mirstību. Pētnieki izmantoja datus no septiņiem lieliem pētījumiem ASV, Norvēģijā un Zviedrijā (aptuveni 40 000 dalībnieku), kā arī Apvienotās Karalistes Biobankas datus (95 000 dalībnieku). Modelējot, viņi lēsa, ka šāds pieaugums varētu samazināt nāves gadījumu skaitu par 6–10% daudznacionālajos pētījumos, līdzīgu, bet mazāku efektu novērojot Biobankas datos.

Sridhara uzsver, ka šis nav cēloņsakarību pētījums – tajā netika novēroti mazkustīgi cilvēki, kuriem liktu veikt piecas minūtes vingrojumu. Tā vietā tika izmantoti esošie dati, lai modelētu saistību starp aktivitāti un mirstību. Viņa norāda, ka pētījums apstiprina, ka kaut kas ir labāks par neko un ka lielākie ieguvumi ir visneaktīvākajiem cilvēkiem, taču uz šā pamata nevajadzētu veidot treniņu rutīnu.

Papildus laika aspektam Sridhara kritizē fokusu tikai uz minūšu skaitu, ignorējot nepieciešamos vingrojumu veidus. Viņa atgādina, ka ķermenim ir vajadzīgas trīs kustību formas: kardio (sirds un asinsvadu stiprināšana), spēka (muskuļu masas uzturēšana) un lokanības (traumu un hronisku sāpju risks). Pasaules Veselības organizācija, balstoties uz plašiem pierādījumiem, iesaka pieaugušajiem 20–40 minūtes mērenas aktivitātes dienā (150–300 minūtes nedēļā).

Profesore secina, ka piecas minūtes dienā nav pietiekamas, lai saglabātu veselību un labu formu vecumdienās. Viņa aicina sabiedrību atrast 20 minūtes dienā – minimālo slieksni, kas, pēc viņas domām, ir sasniedzams. "Mēs nevaram pazemināt latiņu tik zemu, ka tas kļūst bezjēdzīgs," viņa piebilst.