Piecus gadus pēc reformas: apenieši pielāgojušies pārmaiņām, saglabājot identitāti
Kopš 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas, kad Apes novads pievienots Smiltenes novadam, iedzīvotāji ir adaptējušies jaunajai situācijai, vienlaikus saglabājot spēcīgu kopienas sajūtu un piederību savai mazpilsētai.
Apes bibliotēkas vadītāja Agrita Leite atzīst, ka sākumā pēc reformas bijis izaicinājums pielāgoties darbam Smiltenes novadā, taču piecu gadu laikā sadarbība nostiprinājusies. Digitalizācijai bijusi liela loma – tagad dokumentu aprite un rēķinu apstrāde notiek elektroniski, atvieglojot ikdienu. Leite strādā bibliotēkā kopš 1986. gada un uzsver, ka cilvēki spēj pielāgoties pat lielām pārmaiņām, līdzīgi kā savulaik, kad sāka strādāt ar datoriem.
Apeniece Ināra Kandere, pedagoga palīgs, norāda, ka ikdienas paradumi nav īpaši mainījušies. Viņa joprojām dodas uz Alūksni pēc medicīnas pakalpojumiem, bet lielāko daļu jautājumu risina internetā. Kandere dzied korī un uzskata, ka vietējie pasākumi, piemēram, dalība "Smiltenes Skroderdienās", stiprina kopības sajūtu ar novadu. Viņa novēlētu vasarā brīvdabas kino seansus.
Dāvja Ozoliņa Apes pamatskolas direktora vietniece Vineta Meistere stāsta, ka skolas ikdienā īpašas izmaiņas nav jūtamas. Skolēni lepojas ar sasniegumiem olimpiādēs un eksāmenos. Viņa uzsver, ka kopiena ir spēcīga – cilvēki atsaucīgi un aktīvi iesaistās kopīgu lietu labā.
Inuta Klaipa-Daukste, kas strādā Apes Apvienības pārvaldē un ikdienā brauc no Alūksnes novada, atzīmē, ka administratīvās robežas nenosaka piederības sajūtu – svarīgāka ir vieta, kur aizrit ikdiena. Viņa slavē apeniešu iniciatīvu: "Viņi negaida, ka kāds visu izdarīs viņu vietā."
Pirms reformas 222 Apes iedzīvotāji parakstījās pret pievienošanos Smiltenes novadam, vēloties pievienoties Alūksnei. Madara Neupakojeva, viena no parakstītājām, atzīst, ka cerēja uz labāku, bet tagad jādzīvo kā ir. Viņa norāda, ka būtiskas attīstības vai izmaiņu nav izjutuši – vairums pakalpojumu pieejami internetā, bet medicīnai jādodas uz Alūksni. Tomēr Apē esot kluss un mierīgs, un bieži satiek igauņus, kas liecina par pierobežas dzīvi.
Kopumā apenieši uzsver, ka vietējā kopiena ir stipra un paši rūpējas par tās attīstību, neatkarīgi no administratīvajām izmaiņām.
